Spried ar Delfi

Par dziesmu konkursa "Supernova" atlasi un izmaiņām "Eirovīzijā"

Nākamais "Eirovīzijas" dziesmu konkurss Vīnē, Austrijā notiks vien nākamā gada maijā, taču sacensības par to, kuram varētu būt tas gods šajā konkursā pārstāvēt Latviju, jau ir sākušās. Žūrijas izvēlēto dalībnieku saraksts dalībai Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) dziesmu konkursā "Supernova" pusfinālos tika atklāts 20. novembrī, bet kopš 4. decembra ir pieejamas visu dalībnieku dziesmas vienkopus un pilnā garumā. Tikmēr Eiropas Raidorganizāciju apvienība 4. decembrī ir paziņojusi, ka Izraēlai būs atļauts piedalīties nākamā gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, kā dēļ vairākas valstis jau ir paziņojušas par konkursa boikotu. Cik liela bijusi interese par dalību "Supernovā"? Vai un ar ko šis konkurss atšķirsies no iepriekšējos gados notikušajiem? Kā nākamgad mainīsies balsošanas nosacījumi "Eirovīzijā" un vai Latvija tajā vispār piedalīsies? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Televīzijas Izklaides un dokumentālā satura redakcijas vadītāju Agnesi Štrausi-Kubliņu un "Eirovīzijas" ekspertu Edgaru Bāliņu.

Par ES Migrācijas paktu un Latvijas iespējām atteikties uzņemt migrantus

Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt. Savukārt Latvija vēlas lūgt izņēmumu no dalības šajā bēgļu uzņemšanas solidaritātes mehānismā. Kādus pienākumus dalībvalstīm paredz ES Migrācijas un patvēruma pakts? Kādus izņēmumus vēlas Latvija un cik lielas iespējas ir tos panākt? Un vai jūtams dalībvalstu spiediens vispār pārskatīt ES migrācijas un patvēruma principus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Andri Kužnieku un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Kasparu Āboliņu.

Vai nepieciešams demontēt dzelzceļa sliedes austrumu pierobežā

Līdz gada beigām vairākām ministrijām un drošības iestādēm jāsagatavo atzinums par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Kamēr vieni šādu ieceri kritizē un norāda, ka sliežu nojaukšana negatīvi ietekmētu Latvijas tautsaimniecību, tikmēr citi uzsver, ka to ir būtiski darīt, lai stiprinātu valsts drošību. Vai dzelzceļa sliedes Latvijas austrumu pierobežā ir jādemontē? Vai efektīvāki nebūtu citi pretmobilitātes pasākumi? Un cik būtiski šāds solis ietekmētu tautsaimniecību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Saeimas deputātiem – Edmundu Zivtiņu (LPV) un Artūru Butānu (NA).

Par šūnu apraides testu un atklātajiem apziņošanas sistēmas trūkumiem

Lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, 26. novembrī visā valstī uz trīs minūtēm tika iedarbinātas trauksmes sirēnas un uz iedzīvotāju viedtālruņiem nosūtīti šūnu apraides paziņojumi par trauksmes sirēnu iedarbināšanas iemeslu. Visas pārbaudītās trauksmes sirēnas nostrādāja, taču ar šūnu apraides paziņojumu saņemšanu sekmējās sliktāk – liela daļa "Android" operētājsistēmu ierīču īpašnieki paziņojumus nesaņēma. Kā darbojas šī tehnoloģija un kādas ir tās priekšrocības salīdzinājumā ar citām apziņošanas metodēm? Cik izmaksā jaunās sistēmas uzturēšana? Un kāpēc daļa iedzīvotāju nesaņēma šūnu apraides paziņojumus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Iekšlietu ministrijas informācijas centra priekšnieku Āri Dzērvānu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Ivaru Nakurtu.

Kā neuzķerties uz tirgotāju "Melnās piektdienas" viltībām?

Tuvojoties "Melnajai piektdienai", kā arī Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudzim tirgotāji kārdina ar milzu atlaidēm un īpaši izdevīgu iepirkšanos. Tomēr secināts, ka bieži vien preču cenas tiek mākslīgi paaugstinātas pirms atlaides piemērošanas, kā arī izmantotas citas viltības pircēju pievilināšanai. Kādas metodes biežāk tiek izmantotas, lai piespiestu pircēju atvērt maku? Vai viltus atlaides var uzskatīt par krāpšanu? Kādas ir biežākās pircēju sūdzības par tirgotājiem? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Juridiskās un analītiskās daļas vadītāju Zandu Dāvidu un lietotāju pieredzes dizaina aģentūras "UXDA" lietotāju pieredzes arhitektu Robertu Cerusu.

Kā izskaust cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

Sabiedrībā pēdējā laikā ļoti jutīgi tiek uztverti gadījumi, kad tiek nodarīts pāri dzīvniekiem. Pēc suņu nošaušanas skandāla Bauskas pašvaldības policijai nācās meklēt jaunu priekšnieku. Tikmēr dzīvnieku patversme "Labās mājas" sociālajos medijos publiskojusi ierakstu, kurā secina, ka pašvaldības policijas bezdarbības dēļ sodu nesaņem personas, kas cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem. Kādas ir likumsargu iespējas stāties ceļā tiem, kas ir cietsirdīgi pret dzīvniekiem? Vai dzīvnieku mocītāji bieži saņem sodu? Kā tiek uzraudzīta dzīvnieku labturība mūsu valstī un kas šajā jomā būtu vēl pilnveidojams vai maināms? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar biedrības "Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa" valdes priekšsēdētāju Astrīdu Kārkliņu un Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku Andreju Aronovu.

Par jaunāko ASV miera plānu Ukrainai

Plašu rezonansi raisījušas medijos publiskotās detaļas par to, kāds ir iecerēts jaunākais ASV miera plāns Krievijas-Ukrainas kara noregulējumam. Sākotnēji tika ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu "miera plānu" starp Krieviju un Ukrainu, ko viņa administrācijas augstākās amatpersonas pēdējo nedēļu laikā slepeni izstrādājušas, konsultējoties ar Krievijas sūtni Kirilu Dmitrijevu un Ukrainas amatpersonām. Vēlāk gan radās šaubas par to, vai mediju publiskotais plāns ir īsts, vai arī tas ir tikai Krievijas vēlmju saraksts sarunās par kara izbeigšanu, jo tas uzskatāms par pārāk izdevīgu agresorvalstij. Tikmēr parādījusies informācija par jaunu 19 punktu miera plānu. Kas šobrīd zināms par plāna detaļām? Ko tas nozīmē Ukrainai un arī Eiropas drošībai? Kādi varētu būt turpmākie soļi miera panākšanā, un cik tālu no tā esam? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā aizsardzības politikas ekspertu, SIA "NEWT21" valdes priekšsēdētāju Jāni Garisonu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Armandu Astukeviču.

Par Rīgas lidostas darbību un attīstību nākotnē

Rīgas lidosta iepazīstinājusi ar tās attīstības plānu 2025.-2050. gadam. Par to aizvadītajās nedēļās notikušas jau vairākas sabiedriskās apspriešanas. Iecerēts, ka Rīgas lidostā 2030. gadā varētu apkalpot apmēram 10,5 miljonus pasažieru. Tikmēr aviokompānija "Ryanair" oktobrī paziņoja, ka šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% un no Rīgas atcels septiņus galamērķus pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu. Savukārt nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziņoja, ka ziemas sezonā turpinās darboties naudas taupīšanas režīmā. Kā šie un citi faktori ietekmē lidostas attīstību un konkurētspēju Baltijas valstu lidostu starpā? Kā tiks finansēti vērienīgie lidostas attīstības plāni? Cik plašs lidojumu galamērķu skaits būs pieejams turpmāk? Un kā lidostā tiks gādāts par drošību – dronu, gaisa balonu un citu pēdējā laikā pieaugošu apdraudējumu dēļ? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu.

Kā mainīsies kapsētu ierīkošanas un uzturēšanas kārtība

Pašlaik katra pašvaldība pati nosaka kapsētu izveides un uzturēšanas kārtību, taču jau pavisam drīz tas varētu mainīties. Šobrīd Saeimā tiek izstrādāts Kapsētu likums, kas paredz ieviest vienotu sistēmu kapavietu izveidei, piešķiršanai un uzturēšanai visā Latvijā. Kāpēc nepieciešams šāds likums? Kādus pienākumus tas uzliks kapu kopiņu īpašniekiem un kādus – kapsētu apsaimniekotājiem? Un kādas nepilnības likumprojektā vēl jānovērš? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR) un Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieka vietas izpildītāju Gintu Zēlu.

Par autobusu reisiem reģionos un "airBaltic" un "Rail Baltica" nākotni

Satiksmes ministrija par risināmu problēmu trūkumu pēdējos mēnešos nevar sūdzēties – Ventspils ostas pārvaldes parādi, dotēto reģionālo autobusu maršruta tīkla samazināšana, gausā "Rail Baltica" projekta virzība un nepieciešamā finansējuma piesaiste nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic". Turklāt saistībā ar reģionālo autobusu reisu dotācijām ceturtdien, 20. novembrī, Saeimā paredzēts skatīt arī opozīcijas rosināto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram. Vai dotēto autobusu reisu apjoma mazināšana bija vienīgais risinājums? Ko iesākt ar Ventspils ostas pārvaldes parādsaistībām? Un vai valstij arī nākamgad vajadzēs ieguldīt "airBaltic"? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un TV3 ekonomikas žurnālists Ivo Butkevičs izvaicā Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Ģirtu Dubkēviču.