Spried ar Delfi

Kā degvielas cenu kāpums ietekmēs sabiedrisko transportu

Vēl aizvadītajā nedēļā pasažieru pārvadātāji aicināja Satiksmes ministriju (SM) meklēt ātrus risinājumus Tuvo Austrumu konflikta radītajam degvielas cenu pieaugumam. Pārvadātāji pauda cerību, ka valsts nepieļaus situāciju, ka tās vilcināšanās dēļ nebūs iespēju iegādāties degvielu, kas varētu novest pie būtiska pārtraukuma pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā. Savukārt jau vakar, 12. martā, tika ziņots, ka straujo degvielas cenu kāpumu pārvadātājiem plānots kompensēt ar lielāku avansa maksājumu. Vai pārvadātājus piedāvātais risinājums apmierina un vai ar to pietiks? Vai pasažieriem nav jāsatraucas par atceltiem reisiem? Un vai degvielas cenu pieaugums rezultēsies biļešu cenu kāpumā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LLPA) prezidentu Ivo Ošenieku un SM valsts sekretāru Anduli Židkovu.

Vai Latvijā jāaizliedz "halal" kaušanas metode

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, aicinot aizliegt "halal" mājlopu kaušanas metodi. "Halal" kaušanas metode ir islāma ticībā noteikts rituāls dzīvnieku nokaušanai, taču iniciatīvas autori uzskata, ka "halal" metode vērtējama kā īpaši nežēlīga un tai nav nekāda praktiska vai zinātniska pamatojuma. Kādi ir argumenti par un pret "halal" kaušanas metodi? Kāds ir pieprasījums pēc "halal" produkcijas? Cik daudz Latvijā tā tiek izmantota? Un kāda ir citu Eiropas Savienības valstu prakse? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani un Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecāko eksperti Evitu Leitāni.

Par Venēcijas biennāli un Krievijas atgriešanos tajā

Izskanējis, ka vienlaikus ar 61. Venēcijas biennāles atklāšanu 2026. gada maijā, darbu atsāks arī Krievijas nacionālais paviljons. Tomēr šāds pavērsiens izpelnījies nosodījumu gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā, kā arī pausti aicinājumi Krievijas dalību biennālē nepieļaut. Kādas ir iespējas to panākt? Kāds ir mākslinieku viedoklis par Krievijas atgriešanu starptautiskajā kultūras arēnā? Vai kādas valstis apsver nepiedalīšanos šā gada Venēcijas biennālē? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktori, Latvijas paviljona Venēcijas biennālē komisāri Solvitu Kresi un Rīgas domes Kultūras komisijas priekšsēdētāju Dāvi Staltu (JV).

Par karadarbības Tuvajos Austrumos ietekmi uz degvielas un gāzes cenām

Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ ir gandrīz pilnībā slēgts Hormuza šaurums, caur kuru parasti tiek pārvadāti gandrīz 20 % pasaules jēlnaftas un aptuveni 20 % sašķidrinātās dabasgāzes. Līdz ar to vien nedēļas laikā biržās ir strauji kāpušas gan naftas, gan dabasgāzes cenas, kā arī pirmās konflikta atbalsis jūtamas jau Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Tiesa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis jau atzinis, ka tik straujš degvielas cenu kāpums raisa jautājumus. Vai straujais energoresursu cenu kāpums pasaulē un Latvijā ir pamatots? Cik liels naftas un gāzes cenu pieaugums vēl tiek prognozēts? Kā satricinājums energoresursu tirgū ietekmēs citas nozares un ar ko jārēķinās patērētājiem? Un kā uzraudzīt, lai uzņēmēji situāciju neizmanto kā attaisnojumu nepamatotai cenu celšanai? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar "Luminor bank" galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu un Konkurences padomes Tirgu uzraudzības un izpētes departamenta direktores vietnieci Ievu Dāboliņu.

Intervija ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri

Satversmes aizsardzības birojs 2025. gada darbības pārskatā atzinis, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Turklāt, lai gan Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Par kādiem Krievijas ilgtermiņa potenciālajiem plāniem ir runa un kādas pazīmes par tiem liecina? Vai sagaidāms, ka Krievijas īstenoto sabotāžas gadījumu skaits un dažādība pārskatāmā nākotnē vēl pieaugs? Vai un cik liela varētu būt naidīgu valstu interese par Latvijas Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas vadītājs Andris Kārkluvalks izjautā Satversmes aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.

Par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu VID

Arī šajā gadā liela daļa Latvijas iedzīvotāju ļoti gaidījuši 1. martu, lai steigtu iesniegt gada ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju jau līdz 2. marta rītam iesniegta jau aptuveni piektdaļa no vidēji visa gada laikā sniegtajām deklarācijām. Vai un kādas tehniskas aizķeršanās novērotas deklarāciju iesniegšanas pirmajās dienās? Kādas izmaiņas šogad jāņem vērā deklarāciju iesniedzējiem? Un kā vērtējama jaunās VID mobilās aplikācijas darbība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Janu Uzari un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāju Daci Ķirsi-Ķiršu.

Par gatavošanos Latvijā gaidāmajiem plūdiem

Latvijā šogad tiek prognozēti paaugstināti palu un plūdu riski, turklāt pat teritorijās, kur iepriekš tie nav bijuši raksturīgi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests arī rēķinās, ka palu dēļ var nākties glābt un evakuēt cilvēkus. Kurās vietās Latvijā palu un plūdu riski ir lielākie? Ko vēl var paspēt izdarīt, lai sagatavotos sliktākajiem scenārijiem? Vai pašvaldības un institūcijas būs gatavas pretplūdu pasākumu īstenošanai? Kurš un par ko būs atbildīgs? Un kādiem laika apstākļiem turpmākajās nedēļās jābūt, lai sliktākais scenārijs tomēr nepiepildītos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 3. janvārī žurnālists Andris Auzāns runā ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS) un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu.

Par šā gada festivāliem "Positivus", "Summer Sound" un koncertdzīvi Latvijā

Lai gan ārā vēl sniegs, koncertu un festivālu organizatoriem ir darba pilnas rokas, lai sagatavotu bagātīgu un mūzikas cienītājus uzrunājošu koncertu piedāvājumu vasarā. Izaicinājumus sagādā ne vien starptautiski pazīstamu mūziķu piesaiste, vietējās publikas pirktspēja un drošības pasākumu nodrošināšana, bet arī konkurence – turklāt ne vien ar kaimiņvalstu piedāvājumu, bet pat ar vietējo pašvaldību rīkotajiem bezmaksas pilsētas svētku koncertiem. Kādas izmaiņas šogad gaidāmas Latvijas mūzikas festivālos "Summer Sound" un "Positivus"? Cik bagātīgs festivālu un koncertu piedāvājums šovasar gaidāms Latvijā? Vai mūzikas baudītājiem jārēķinās ar augstākām cenām? Un kurā Baltijas valstī šogad gaidāma aktīvākā koncertdzīve? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar koncertaģentūras "Positivus Music" vadītāju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru un festivāla "Summer Sound" organizatoru Uldi Pabērzi.

Par OIK atgūšanas iniciatīvu un iebildumiem pret to

Biedrība "Tiesiskums.lv" pērnā gada vidū izziņoja aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieteikties "prettiesiski iekasētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanai", lēšot, ka viena mājsaimniecība vidēji varētu atgūt aptuveni 2000 eiro. Tomēr nu biedrība saskārusies ar šķēršļiem – pēc iepazīšanās ar Saeimas deputāta Jāņa Patmalnieka sniegto informāciju ģenerālprokuratūra pagājušajā nedēļā ierosinājusi pārbaudes lietu, lai izvērtētu biedrības darbības tiesiskumu un atbilstību Advokatūras likuma un Krimināllikuma normām. Savukārt biedrība solījusi vērsties ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izmeklēt paša Patmalnieka un citu valsts amatpersonu iespējamos noziegumus saistībā ar OIK ieviešanu, iekasēšanu un neatprasīšanu. Kādi pārkāpumi saskatīti "Tiesiskums.lv" pārstāvju rīcībā? Cik daudz iedzīvotāju atsaukušies biedrības aicinājumam? Kādēļ cīņa par OIK maksājumu atgūšanu sākta tagad un kāds ir biedrības tālākais rīcības plāns OIK atgūšanā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Tiesiskums.lv" pārstāvi, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru Arti Stucku un Saeimas deputātu Jāni Patmalnieku (JV).

Vai jādod iespēja brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu

Igaunijā jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums atļaut iedzīvotājiem piekļūt saviem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem. No šī gada šāda iespēja ir arī Lietuvā, un arī Latvijā ir aktualizēta diskusija par to. Vietnē manabalss.lv iesniegto iniciatīvu par iespējas brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu nodrošināšanu jau parakstījuši vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju, kas nozīmē, ka to var iesniegt Saeimā. Tomēr ieceres kritiķi norāda, ka tas ļoti negatīvi ietekmētu nākotnes pensijas, kā arī radītu slogu valstij. Kāda ir bijusi kaimiņvalstu pieredze, ļaujot iedzīvotājiem izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus? Kā 2. pensiju līmeņa uzkrājuma izņemšana ietekmētu Latvijas iedzīvotāju nākotnes pensijas? Kā šis pasākums ietekmētu Latvijas ekonomiku īstermiņā un ilgtermiņā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Kristu Berganu-Berģi un manabalss.lv iesniegtās iniciatīvas autoru Ģirtu Bumbēru.