Spried ar Delfi

Gadiem ilgi salauztu vai bojātu preci bieži bija vieglāk izmest un aizstāt ar jaunu, nevis labot. Jaunie Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz šo pieeju mainīt. Jau no 31. jūlija patērētājiem ir plašākas tiesības pieprasīt noteiktu preču, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu, putekļsūcēju, mobilo tālruņu un planšetdatoru, remontu. Savukārt 2027. gadā paredzēts izveidot arī Eiropas remonta platformu, kas palīdzēs patērētājiem atrast remontētājus. Vai jaunais regulējums padarīs remontu ērtāku un izdevīgāku patērētājiem? Un vai Latvijā būs pietiekami daudz remontētāju un rezerves daļu? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses sekretāru Kasparu Kreicu, Ekonomikas ministrijas (EM) Konkurences, patērētāju tiesību un ilgtspējīgas rūpniecības departamenta direktora vietnieku Didzi Brūklīti, LMT Retail & Logistics Pēcpārdošanas apkalpošanas daļas vadītāju Agnesi Caicu un "Zero Waste Latvija" politikas koordinatori, aprites ekonomikas eksperti Maiju Krastiņu.

Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati. Tie iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējos 18 gados. CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra IT infrastruktūras nodrošināšanu un pārvaldību veic tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums "Tet", kas norādījis, ka uzsācis incidenta izmeklēšanu. Pēc kiberuzbrukuma atkāpusies CSDD valde un padome. Savukārt kiberdrošības eksperti brīdina, ka varētu pieaugt dažāda veida krāpniecisko e-pastu apjoms, un aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem. Kas zināms par notikušo kiberuzbrukumu, vai to bija iespējams novērst? Kā nozagtie dati var tikt izmantoti un kas iedzīvotājiem šobrīd būtu jādara, lai sevi pasargātu? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā CERT vadītājas vietnieku Vari Teivānu, "Possible Security" vadītāju, kiberdrošības pētnieku Kirilu Solovjovu un "Tet" komercdirektoru Edgaru Grandānu.

Saeimā atkal nonācis jautājums par pretrunīgi vērtēto termiņuzturēšanās atļauju jeb tā dēvēto "zelta vīzu" programmu. Līdz šim šāda iespēja Latvijā īpaši interesējusi Austrumu valstu pilsoņus. Iepriekš Saeimas pieņemto Imigrācijas likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc likuma atgriešanās Saeimā "zelta vīzu" programmas paplašināšanu rosināja arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), taču parlamenta juristi viņa priekšlikumus izbrāķēja. Par "zelta vīzu" nākotni nav vienprātības arī koalīcijā. Vai Latvijā nepieciešams paplašināt "zelta vīzu" programmu, cik lielus drošības riskus tās rada un vai ieguvumi ekonomikai atsver šos riskus? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā 14. Saeimas deputātu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Raimondu Bergmani (AS) un 14. Saeimas deputātu, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski (JV).

Šonedēļ apritēs 35 gadi kopš Zemessardzes dibināšanas. Sākusies kā brīvprātīgs iedzīvotāju formējums, šodien tā ir viena no Nacionālo bruņoto spēku un valsts aizsardzības sastāvdaļām, kurā ir ap desmit tūkstošiem zemessargu. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā iedzīvotāju atsaucība pievienoties Zemessardzei bija liela, taču kā šobrīd sokas ar jaunu zemessargu piesaisti? Vai izdodas nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu? Cik gatava Zemessardze ir mūsdienu kara realitātei, kur arvien lielāka nozīme ir bezpilota tehnoloģijām? Un kā stiprināt sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas redaktors Ansis Īvāns iztaujā Zemessardzes komandieri, brigādes ģenerāli Aivaru Krjukovu.

Joprojām nerimst kaislības par valdībā apstiprināto slimnīcu tīkla reformu, kas paredz slimnīcu dalījumu trijos līmeņos. Iebildumus par to paudusi koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas tajā cer panākt izmaiņas. Ko reforma paredz? Kāpēc tā radījusi diskusijas un nesaskaņas? Un ko tās ieviešana nozīmēs ārstiem un pacientiem? Par to 14. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runāja ar Veselības ministrijas (VM) parlamentāro sekretāri Līgu Āboliņu (JV) un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāju Artūru Bērziņu.

Jaunā mācību gada priekšvakarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija rosinājusi veikt vairākas būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos. Izmaiņām bija jāstājas spēkā jau 1. septembrī. Tomēr pirmdien, 10. augustā pēc koalīcijas sanāksmes Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) žurnālistiem sacīja, ka būtiskas izmaiņas līdz jaunā mācību gada sākumam varētu nepaspēt ieviest. Kādas izmaiņas bija paredzētas? Kāpēc tās nepieciešamas? Kā vērtējams, ka tās tika virzītas teju pēdējā brīdī? Ko var un ko nevar paspēt ieviest līdz mācību gada sākumam? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 11. augustā, pulksten 11 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautās izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu.

Izskanējis priekšlikums – sasirgušajiem ieviest daļējas darbnespējas lapu. Tā ļautu pakāpeniski atsākt strādāt atveseļošanās laikā. Kāpēc šāda iespēja būtu apsverama un kā tā tiktu ieviesta praktiski? Kādām saslimšanām tā būtu piemērota? Un ko par daļējas darbnespējas iespējamu ieviešanu saka darba devēju pārstāvji? Par to pirmdien, 10. augustā, pulksten 9.20 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Alisi Nicmani-Aišpuri un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) atkārtoti aktualizējis jautājumu par attālināto darbu valsts pārvaldē, uzsverot, ka lielākajai daļai valsts iestāžu darbinieku būtu jāatgriežas darbā klātienē. Viņaprāt, pārāk plaši saglabātā attālinātā darba prakse apgrūtina iedzīvotājiem iespēju saņemt pakalpojumus un sazināties ar amatpersonām. Jau pirms diviem gadiem toreizējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, stājoties amatā, paziņoja, ka plāno pārskatīt attālinātā darba iespējas valsts pārvaldē. Vai attālinātais darbs valsts pārvaldē būtu jāierobežo? Kā tas ietekmē darba efektivitāti un pakalpojumu pieejamību? Par šiem un citiem jautājumiem piektdien, 7. augustā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Latvijā Andri Grafu un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.

Zemo cenu veikalu tīkls "Mere" Latvijā slēdzis visus savus veikalus pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) piemēroja sankcijas uzņēmuma patiesajam labuma guvējam Sergejam Šnaideram. Vairāki slēgto veikalu darbinieki vērsušies Valsts darba inspekcijā (VDI), lai konsultētos par savām tiesībām. Kādas sekas veikalu slēgšana radīs darbiniekiem, piegādātājiem un pircējiem? Vai tas ietekmēs konkurenci zemo cenu veikalu tirgū? Un kas notiks ar pārtiku, kas palikusi veikalu plauktos? Par to un citiem jautājumiem ceturtdien, 6. augustā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieku Jāni Altenburgu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt savu finanšu situāciju – tiek pārskatīts biznesa plāns, meklēti investori un jauni finansējuma avoti. Pirmdien, 3. augustā, uzņēmuma obligāciju turētāji lems par procentu maksājumu atlikšanu un turpmākajām finansējuma piesaistes iespējām. Vai tas palīdzēs uzņēmumam pārvarēt grūtības? Tikmēr septembrī paredzēts publiskot aktualizētās "Rail Baltica" projekta izmaksas. Vienlaikus arvien biežāk izskan bažas, ka dzelzceļa līniju līdz Igaunijai līdz 2030. gadam pabeigt neizdosies. Cik naudas vēl trūkst un kur Latvija to atradīs "Rail Baltica" pabeigšanai? Par šiem un citiem jautājumiem 3. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs izjautāja satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (JV).