Spried ar Delfi

Par jauno ES nodevu sūtījumiem no Ķīnas un citām trešajām valstīm

No 1. jūlija izmaiņas sagaida tos, kuri mēdz pasūtīt preces ārvalstu internetveikalos. No šī datuma par zemas vērtības precēm, kas iegādātas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības, būs jāmaksā muitas nodoklis – trīs eiro par katru preču pozīciju. Savukārt no 1. novembra līdz ar izmaiņām e-komercijas sūtījumu apstrādē paredzēts papildus iepriekšminētajam nodoklim ieviest arī divus eiro lielu apstrādes maksu par katru sūtījuma preču pozīciju. Kāpēc šādas pārmaiņas ieviestas? Vai tās būs vienotas visā Eiropas Savienībā? Kā pircējam saprast, vai trīs eiro jāmaksā par katru preci vai visu sūtījumu? Un kā izmaiņas varētu ietekmēt interesi pasūtīt preces tālu zemju internetveikalos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāju Irēnu Knoku un VAS "Latvijas pasts" Starptautisko pakalpojumu un biznesa daļas vadītāju Kristiānu Godiņu.

Intervija ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu

Policija, glābēji un mediķi ziņo par skaudru melno statistiku aizvadītajās Jāņu brīvdienās – ir bojāgājušie gan autoavārijās, gan ūdenstilpēs. Tāpat aizturēts liels skaits dzērājšoferu. Vai policijas klātbūtne uz autoceļiem šogad bija pietiekama un pamanāma? Kā iecerēts īstenot iekšlietu ministra nosauktās prioritātes – migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu? Kādas pārmaiņas sagaidāmas iekšlietu struktūrās un to darbā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas raidījuma "Atvērtie faili" žurnālists Kārlis Arājs izjautā iekšlietu ministru Jāni Dombravu (NA).

Cik pamatots ir atbalsts bridža čempionāta rīkošanai

Valsts un pašvaldības finansējuma gaidāmā piešķiršana Eiropas bridža čempionāta rīkošanai raisījušas kā politiķu, tā iedzīvotāju diskusijas par līdzekļu piešķiršanas kārtību, lietderību, kā arī iespējamu interešu konfliktu. Kādas ir bridža čempionāta izmaksas un kādēļ nepieciešams publiskais finansējums tā norisei? Kā aprēķināti valsts un pašvaldības ieguvumi no šī pasākuma rīkošanas? Kā kopumā vērtējama sporta pasākumu finansiālā atdeve un publiskā finansējuma piešķiršanas kārtība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Bridža federācijas valdes priekšsēdētāju Imantu Parādnieku (NA) un "Delfi" Sporta ziņu nodaļas vadītāju Ingmāru Jurisonu.

Par drošības riskiem gaidāmajās Saeimas vēlēšanās

Līdz Saeimas vēlēšanās oktobrī atlikuši vien daži mēneši, taču joprojām ir daudz neskaidrību par to norisi – ne vien par vēlēšanu IT sistēmu gatavību, bet arī par rīcību iespējamu gaisa telpas apdraudējumu gadījumā. Kādiem iespējamajiem apdraudējumu scenārijiem vēlēšanu rīkotāji gatavojas? Vai visas vēlēšanu elektroniskās sistēmas būs gatavas darbam oktobrī? Vai sekmīgai vēlēšanu norisei vēl nepieciešamas kādas izmaiņas normatīvajos aktos? Un kā sekmēt iedzīvotāju aktivitāti Saeimas vēlēšanās? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Māri Zviedri un domnīcas "Providus" direktori Sandu Liepiņu.

Cik noturīgs būs miers Irānā un kā tas ietekmēs naftas cenas?

Pēdējās dienās ziņots, ka ASV un Irānas sarunās par karadarbības izbeigšanu panākts liels progress un jau pavisam drīz varētu tikt parakstīta vienošanās par karadarbības izbeigšanu. Taču Izraēlas svētdien veiktie triecieni Libānas galvaspilsētā Beirūtā situāciju varētu būt atkal sarežģījuši – Irāna ir uzsvērusi, ka ir būtiski pārkāpta Irānas un ASV vienošanās par uguns pārtraukšanu. Vai ASV un Irāna patiešām ir soli no miera noslēgšanas vai arī Izraēlas veiktie triecieni Beirūtai samazinājuši iespēju vienoties? Kādas sekas konflikts jau atstājis uz pasaules ekonomiku un ko iespējamā vienošanās nozīmētu energoresursu cenām un finanšu tirgiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu, "Luminor" bankas galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Tomu Rātfelderu.

Par NMPD brigāžu sastrēgumiem pie Stradiņa slimnīcas uzņemšanas

Skarbu kritiku izpelnījušās ziņas, ka pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) uzņemšanas nodaļas mēdz veidoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu sastrēgumi, kas ilgst pat vairākas stundas. Šī situācija izgaismojusi problēmas, kas saistītas ne tikai ar uzņemšanas nodaļas darbu, bet arī ar visas slimnīcas noslodzi, gultasvietu pieejamību un pacientu ārstēšanas sarežģītību. Kāpēc neatliekamās palīdzības brigādēm nākas gaidīt pie slimnīcu uzņemšanas nodaļām? Kā tas ietekmē pacientus? Un kas jāmaina, lai situāciju uzlabotu? Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar NMPD direktori Lieni Cipuli, PSKUS galveno ārstu dr. Jāni Vilmani un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītāju Alekseju Višņakovu.

Par Ukrainas iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā

Ukrainas vēlme iestāties Eiropas Savienībā (ES) jau gadiem ilgi ir viens no tās ārpolitikas stūrakmeņiem. Tagad, pirmdien 15. jūnijā, plānots spert platu soli tuvāk šim mērķim – tiks uzsāktas oficiālās iestāšanās sarunas. Ko tas nozīmē Ukrainai, ko Eiropai un ko tieši Latvijai? Cik ilgas sarunas būs un kādi galvenie strīdi tajās jāatrisina? Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Elizabeti Vizgunovu-Vikmani un biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidentu Andri Gobiņu.

Ivars Āboliņš un Agnese Lāce – kas maināms kultūras un mediju jomā?

Drīz pēc jaunas valdības apstiprināšanas pārmaiņas skārušas arī kultūras un mediju jomu. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš nolēmis atkāpties no amata un kļūt par Kultūras ministrijas (KM) parlamentāro sekretāru. Turklāt tas notiek apstākļos, kad Kultūras ministrijas vadības groži pārgājuši no "Progresīvajiem" pie viņu biežiem viedokļu pretiniekiem – Nacionālās apvienības (NA). Kas mainīsies un kas būtu vai nebūtu maināms ministrijas darbā? Kādai jābūt turpmākajai politikai Sabiedrības integrācijas fonda un mediju jomā? Kā veidot un stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar pašreizējo Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Ivaru Āboliņu (NA) un bijušo kultūras ministri Agnesi Lāci (Progresīvie).

Par "ātro kredītu" reformu

Saeimā nolemts vēl nevirzīt 13 likumprojektu pakotni, kas paredz nebanku kreditētāju uzraudzības reformu. Ko plānots mainīt reformas ietvaros? Par kurām reformas iecerēm valda nevienprātība? Un kā reforma ietekmētu kredītu saņēmējus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā 14. Saeimas deputātu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Kasparu Briškenu (Progresīvie) un 14. Saeimas deputāti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāri Aivu Vīksnu (AS).

Kādi būs ieguvumi no NATO komandcentra izveides Baltijas valstīs

Pēdējo nedēļu laikā saņemtas vairākas ziņas par jautājumiem, kas skar Eiropas un Baltijas valstu drošību. Baltijas valstīs tiek veidots NATO taktiskais štābs, tikmēr ASV pārskata savu militāro klātbūtni Eiropā – šajos apstākļos no Lietuvas izvesti vairāk nekā 1000 ASV karavīru. Tikmēr Baltijā – dronu incidenti, turklāt Krievija izsaka draudus Baltijas valstīm. Vai Baltijas valstis šobrīd ir visneaizsargātākā alianses daļa? Kā tiek reaģēts uz ASV plāniem par šīs valsts karavīru izvešanu no Eiropas? Un ko dos NATO taktiskā štāba izveide Baltijas valstīs? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar brigādes ģenerāli, NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiera vietnieku Ilmārs Atis Lejiņu un Austrumeiropas politikas pētījuma centra vecākais pētnieku Armandu Astukeviču.