Spried ar Delfi

Par ES plāniem veidot migrantu deportācijas centrus ārpus dalībvalstīm

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji pirmdienas, 2. jūnija, vakarā vienojās par jauniem noteikumiem, kas paredz atraidīto patvēruma meklētāju deportācijas centru izveidi ārpus bloka valstīm. Kritiķi gan šo soli salīdzinājuši ar pašreizējās ASV administrācijas pieeju cīņai pret nelegālo imigrāciju. Kā vērtējams lēmums veidot deportācijas centrus ārpus ES dalībvalstīm? Kādi varētu būt šādas pieejas ieguvumi un riski? Un kā šis solis ietekmēs migrācijas tendences? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktori Intu Mieriņu, nevalstiskās organizācijas iekļaujošai sabiedrībai "Make Room" pārstāvi, partijas "Kustība "Par!"" valdes locekli Miku Celmiņu un Rīgas domes deputātu, Drošības un kārtības komitejas vadītāju Ģirtu Lapiņu (NA).

Vai lāčus Latvijā jāmedī vai jāaizsargā?

Lāču Latvijā paliek arvien vairāk. Arvien biežāk tos redz cilvēki, kuri devušies pie dabas. Daļu tas priecē, daļu dara bažīgus – lāči tomēr ir lieli un plēsīgi dzīvnieki. Šobrīd paralēli notiek vairākas parakstu vākšanas – gan par to, lai lāču populāciju stingrāk kontrolētu, gan par to, lai lāču populāciju turpinātu stingri aizsargāt. Raidījumā "Spried ar Delfi" Andris Auzāns par to runā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi, kā arī ar manabalss.lv iniciatīvu autoriem Kasparu Lūsi un Martinu Robertu Sauleviču.

Par gaisa apdraudējumu ietekmi uz tūrismu un biznesu Latgalē

Latgales tūrisma asociācija norādījusi, ka pēdējo nedēļu notikumi Latvijas austrumu pierobežā – atkārtoti bezpilota lidaparātu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, šūnapraides trauksmes paziņojumi, NATO iznīcinātāju aktivizēšana un publiskajā telpā dominējošā krīzes komunikācija – ir radījuši smagas sekas Latgales tūrisma nozarei. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atzinusi, ka iespējamu gaisa telpas apdraudējumu dēļ investori baidās braukt uz Latgali un investēt attīstībā. Vai Latgales tūrisma nozares satraukums ir pamatots? Kādu ietekmi uz citiem uzņēmējdarbības sektoriem atstājuši pēdējo nedēļu notikumi? Un kādi atbalsta mehānismi iespējami, lai palīdzētu ģeopolitiskās situācijas skartajiem uzņēmējiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Kijaško, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģiona vadītāju Andreju Zelču, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku tautsaimniecības jautājumos Edgaru Šadri.

Par e-parakstu sertifikātu problēmām un korupciju IT iepirkumos

Daļai eID karšu no decembra var pazust iespēja elektroniski parakstīt dokumentus – ko tas nozīmē iedzīvotājiem un kā pārbaudīt, vai problēma skar arī tevi? Vai valdības lēmums tikai uz gadu pagarināt e-paraksta deleģēšanas līgumu ir pietiekams risinājums? Kas vispār notiek ar valsts IT pārvaldību, un cik ļoti varam valsts pārvaldei uzticēties pēc IT iepirkumu korupcijas skandāla? Par to Līva Daniela Borisova raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Komercdepartamenta direktoru Kārli Siliņu un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētāju Pēteri Jurčenko.

Vai Hormuza šauruma blokādes dēļ Eiropā gaidāma pārtikas krīze

Spriedze Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma blokāde rezultējusies ne tikai ievērojamā degvielas, bet arī minerālmēslu cenu kāpumā. Jau izskan ziņas, ka daļa lauksaimnieku gan Latvijā, gan citviet pasaulē tādēļ izvēlas sējumus neierīkot, un tas savukārt rada bažas, ka globālā mērogā samazināsies kopējais ražas apjoms. Turklāt vēl satraucošāka situācija tiek prognozēta gada otrajā pusē, kad lauksaimniekiem nepieciešami minerālmēsli lauku sagatavošanai jau nākamajai sezonai. Vai Latvijas lauksaimnieki rēķinās ar iespējamu minerālmēslu deficītu? Vai daļa varētu pārtraukt ražošanu? Kā šī situācija ietekmēs pārtikas gala cenas veikalos? Un kā Eiropas Savienība varētu palīdzēt saviem lauksaimniekiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas ekspertu Valteru Zelču un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.

Vai Latvijā vēlētāji ir vairāk liberāli vai konservatīvi?

Saeimas vēlēšanas tuvojas straujiem soļiem – par to liecina gan politisko reklāmu parādīšanās, gan pieaugusī politiķu aktivitāte sociālajos medijos. Izskan solījumi, sasniedzamie mērķi, kā arī konkurentu nopelšana, cerot tādējādi uzrunāt balsstiesīgos. Taču aiz šīs ierastās politiskās rosības bieži paliek mazāk redzams jautājums – kas patiesībā nosaka vēlētāju izvēles? Uz šo jautājumu mēģināts atbildēt šogad veiktā pētījumā par Latvijas sabiedrības politiskajām izvēlēm. Vai politiku Latvijā vēl joprojām var skaidrot ar ierastajiem dalījumiem – "kreisie" un "labējie", "liberāļi" un "konservatīvie"? Vai arī vēlētāju izvēlēs vairāk saskatāmi citi pretstati – starp brīvību un stingrāku kārtību, pārmaiņām un tradicionālām vērtībām? Un kādas prognozes par sabiedrības izvēlēm gaidāmajās parlamenta vēlēšanās pēc šī pētījuma varam izdarīt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar vienu no pētījuma autoriem, politikas zinātnes doktoru un dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu un Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesori, socioloģi Ivetu Ķešāni.

Vai jaunas Eiropas prasības apdraud kūpinātu zivju nozari

Latvija jau gadiem ilgi Eiropas līmenī cenšas aizstāvēt pārtikas ražotāju intereses jautājumā par gaļas un zivju kūpinājumiem. Arī šobrīd jautājums saasinājies – Zemkopības ministrija aicina Eiropas Komisiju (EK) nesteigties ar izmaiņām prasībās kūpinātu zivju produktiem pirms nav pabeigts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) novērtējums par konvenciāli kūpinātu pārtikas produktu nekaitīgumu. Kādas izmaiņas prasībās plānotas? Kā tās iespējams izpildīt? Un kādus risinājumus saskata nozare? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautā Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta Pārtikas nekaitīguma, inovatīvo produktu un gēnu inženierijas nodaļas vadītāja vietnieku Māri Valdovski un Saeimas deputātu, bijušo Latvijas zivrūpnieku savienības prezidentu Didzi Šmitu.

Intervija ar tiesībsardzi Karinu Palkovu

Tiesībsardze Karina Palkova nupat Saeimā sniegusi ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu pagājušo gadā. Apkopotie dati par 2025. gadu liecina, ka būtiski – par teju trešdaļu – pieaudzis birojā saņemto iesniegumu un sūdzību skaits. Zīmīgi, ka iesniegumu skaits pieaudzis tieši gada otrajā pusē – pēc Palkovas stāšanās amatā. Par ko tas liecina – vai cilvēkiem ir vairāk sasāpējušu jautājumu vai arī viņi vairāk uzticas tiesībsarga spējām risināt viņu problēmas? Par kādiem jautājumiem sūdzības raksta? Cik lielā daļā gadījumu ir iespējas problēmu atrisināt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā tiesībsardzi Karinu Palkovu.

Kas atklāts Valsts kontroles revīzijā saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem

Plaša mēroga kaislības sabiedrībā un politiskajās aprindās raisījis skandāls par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem 2023. gadā, kas pagājušonedēļ sasniedza kulmināciju līdz ar augstu amatpersonu aizturēšanu. Saistībā ar kokrūpnieku lietu Valsts kontrole veica revīziju par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldību. Kādi ir Valsts kontroles secinājumi un ieteikumi? Un kā tos vērtē LVM pašreizējā vadība? Vai LVM pārvaldībā būtu kas maināms vai uzlabojams? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Valsts kontroles padomes locekli Oskaru Erdmani un AS "Latvijas valsts meži" valdes locekli Ingu Vageli.

Par nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finanšu situāciju un nākotni

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" publiskojusi datus par gada pirmā ceturkšņa darbības rezultātiem, kas liecina, ka koncerna zaudējumi šajā ceturksnī palielinājušies līdz 70,1 miljonam eiro. Tikmēr aviācijas degvielas cenu pieauguma dēļ "airBaltic" šogad maijā ir atcēlusi 6,6% no šajā mēnesī paredzētajiem lidojumiem. Kādi faktori ietekmējuši aviokompānijas darbības rādītājus? Cik būtiskus satricinājumus šobrīd piedzīvo aviācijas tirgus un kādiem scenārijiem gatavojas "airBaltic"? Un kādi ir uzņēmuma pienākumi un rīcība reisu atcelšanas gadījumā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs izjautā "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Andreju Martinovu.