Spried ar Delfi

Par migrantu pulcēšanos pie Latvijas robežas Baltkrievijā

Aizvadītajās dienās pieaugusi spriedze uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Nedēļas nogalē robežsargiem uz laiku nācās slēgt robežkontroles punktu "Pāternieki" Krāslavas novadā. Robežsargi bija novērojuši potenciālo robežas pārkāpēju pulcēšanos Baltkrievijas pusē. Turklāt bija saņemtas ziņas, ka pie robežas varētu ierasties vēl lielāks skaits migrantu. Kāda ir situācija uz robežas, ar kādām metodēm robežas pārkāpēji cenšas nelegāli iekļūt mūsu valstī, par kādiem risinājumiem robežas šķērsošanas ierobežošanā varētu lemt valdība, kādi ir Valsts robežsardzes resursi un tehniskās iespējas, lai novērstu dažādas situācijas saasinājuma iespējas uz valsts robežas, par to otrdien, 18. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa kopā ar "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas redaktoru Andri Kārkluvalku izjautāja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu.

Vai jāatsakās no pamatizglītības apguves tālmācībā

Iebildumus izsaukusi Saeimā apspriestā iecere – liegt iespēju iegūt pamatizglītību tālmācībā. Kāpēc šāds priekšlikums tapis, ko par to saka tālmācības izglītības speciālisti un audzēkņu vecāki, kāds ir tālmācības skolu audzēkņu zināšanu līmenis un sekmes, kādi ir tālmācības plusi un mīnusi, un kādos gadījumos tālmācība ir labākais iespējamais izglītības iegūšanas veids, par to pirmdien, 17. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Agitu Zariņu-Stūri (JV), tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" direktori Ilzi Beļinsku un vecāku pārstāvi – tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" Skolas padomes priekšsēdētāju Inesi Mekšu.

Kā straujāk attīstīt militāro ražošanu Latvijā

Miera laikā munīcijas, bruņutehnikas un pretraķešu sistēmu ražošana reti nonāk uzmanības centrā. Taču Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un ASV administrācijas nostājas maiņa ir likuši Eiropas Savienībai pārskatīt savas prioritātes, izvirzot priekšplānā aizsardzības un militāro spēju stiprināšanu. Kas līdz šim paveikts militārās industrijas attīstībai Latvijā un kādi šķēršļi jānovērš, lai tā attīstītos straujāk, kādas iespējas varētu pavērt Eiropas apbruņošanās plāns "ReArm Europe" un vai Latvijas uzņēmēji ir gatavi pielāgoties ģeopolitiskās situācijas izmaiņām un militārajām vajadzībām, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 13. janvārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli-Ločmeli, telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) Aizsardzības tehnoloģiju dienesta direktoru Kasparu Pollaku un aizsardzības industrijas uzņēmuma "Natrix" valdes priekšsēdētāju Kristapu Puķi.

Intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu

Vēl 2021. gadā pašas Valsts kancelejas gatavotajā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka tas, ka valsts pārvalde strādā un sniedz pakalpojumus attālināti, ir ieguvums ne tikai pašiem nodarbinātajiem un iestādei, bet arī iestāžu klientiem. Savukārt pirms aptuveni mēneša vairākas valsts augstākās amatpersonas vēstīja, ka attālinātais darbs valsts pārvaldē ir beidzies un darbs klātienē ir norma. Nepieciešamība pārskatīt attālinātā darba iespējas tika pamatota ar zemo sabiedrības uzticēšanos varai un kritiku valsts pārvaldes efektivitātei. Šie paziņojumi radīja plašu sabiedrības neapmierinātību, un ļoti īsā laikā tika savākti arī 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai par attālinātā darba saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs. Kāpēc Valsts kancelejas ieskatā jāpārskata attālinātā darba iespējas publiskajā pārvaldē un vai līdz šim attālināti strādājošie to izmantojuši ļaunprātīgi, kā uzlabot publiskā sektora darba efektivitāti un vai ir veikts funkciju audits, kā arī vai klātienes darba jautājumu varētu regulēt normatīvi, – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 12. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un nacionālo ziņu nodaļas žurnālists Raivis Spalvēns izjautāja Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Kā pacientu aprūpi ietekmēs samazinātais finansējums slimnīcām

Jau pagājušajā gadā lielās Latvijas slimnīcas cēla trauksmi, ka ar piešķirto finansējumu nepietiek izdevumu segšanai. Savukārt pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) aplēsēm šogad pietrūks vairāk nekā 40 miljonu eiro, lai slimnīcu stacionārā šajā gadā ārstētu tikpat daudz pacientu kā pērn. Turklāt, lai gan jau ir teju marta vidus, joprojām ar slimnīcām nav noslēgta vienošanās par finansējumu visam šim gadam. Vai un uz kā rēķina slimnīcas var samazināt izdevumus, kā mazāki slimnīcu budžeti ietekmēs pacientus un vai slimnīcām nāksies celt maksas pakalpojumu cenas, raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 11. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktores vietnieci Lauru Kronbergu un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekli Ģirtu Ansonu.

Vai ar 800 miljardu "ReArm Europe" plānu pietiks, lai stiprinātu Eiropas drošību?

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 4. martā iepazīstināja ar piecu daļu plānu "ReArm Europe", lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai pēc tam, kad ASV apturējušas palīdzības sniegšanu tai. Kādas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas un vēlēšanās celt aizsardzības budžetus, vai ar plānā paredzētajiem līdzekļiem būs pietiekami Eiropas drošības stiprināšanai un kāds labums no "ReArm Europe" plāna būs pašām ES dalībvalstīm un kāds – Ukrainai, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 10. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieci Elīnu Vrobļevsku un biedrības "Eiropas kustība Latvijā" viceprezidenti Lolitu Čigāni, kura Ārlietu ministrijas nosūtījumā no 15. marta būs arī vecākā padomniece ES integrācijas jautājumos ES Padomdevēju misijā Ukrainā.

Par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu VID

Aizvadīta ikgadējā ažiotāža, kas saistīta ar gada ienākuma deklarāciju iesniegšanas sākumu. Lai arī ļaudis tika aicināti ar to nesteigties, tomēr simtiem tūkstoši nodokļu maksātāju elektroniskajai deklarēšanas sistēmai (EDS) centās pieslēgties jau 1. martā. Rezultātā uz neilgu brīdi sistēma "nobruka" – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņoja, ka saistībā ar sistēmas pārslodzi nav iespējams pieslēgties EDS un iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Cik veiksmīga bijusi jaunā kārtība, ka deklarāciju iesniedzējiem bija jāgaida virtuālajā rindā, vai deklarācijas piemaksas vai pārmaksas summu var uzskatīt par "loteriju", kā tiek pārbaudīti attaisnoto izdevumu čeki, kādas ir biežākās kļūdas deklarāciju aizpildīšanā, kā arī par iecerēm nākotnē atteikties no attaisnotajiem izdevumiem – par šiem un citiem tematiem ceturtdien, 6. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar VID Nodokļu pārvaldes direktori Ilzi Jankovu un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galveno inspektori Ināru Kopasi.

Vai Baltijas valstis tiek atstumtas no izšķirīgu lēmumu pieņemšanas

Baltijas valstu pārstāvji netiek uzaicināti uz Ukrainas nākotnei veltīto samitu Londonā, atcelta Eiropas Savienības (ES) augstākās pārstāves ārlietās un drošības politikā Kajas Kallasas tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio, savukārt Polijas prezidentam Andžejam Dudam uz tikšanos ar ASV prezidentu Trampu nākas gaidīt pusotru stundu, bet saruna ilgst vien 10 minūtes – tas viss vedina domāt, ka mūsu reģiona līderi tiek atstumti no mūsu drošībai izšķirīgu lēmumu pieņemšanas. Vai tiešām ar baltiešu viedokļiem pasaulē šobrīd nerēķinās, no mums izvairās un lēmumus par mūsu nākotni pieņem aiz mūsu mugurām, par to trešdien, 5. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andžeju Viļumsonu un aizsardzības ministra padomnieku diplomātijas jautājumos Imantu Lieģi.

Kā paātrināt ES fondu miljardu ieguldīšanu

Sabiedrības un ekspertu aprindās izskan bažas par to, cik veiksmīgi un savlaicīgi izdodas ieguldīt un izmantot Latvijai pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Cik liels Eiropas finansējums Latvijai ir pieejams, kādās nozarēs to var ieguldīt un šobrīd jau iegulda, kas traucē un kavē Eiropas miljardu investēšanu, par to otrdien, 4. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Centrālās finanšu līgumu aģentūras direktori Anitu Krūmiņu un Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieku Eiropas Savienības fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Par filmas "Straume" saņemto "Oskara" balvu

Ļaudis Latvijā un filmas "Straume" fani visā pasaulē ar nepacietību un satraukumu bija gaidījuši ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvu pasniegšanas ceremoniju, lai uzzinātu, vai daudzo šīs filmas balvu klāstu papildinās viena no vērtīgākajām un atzītākajām kinopasaules balvām. Un tā arī notika – filma tika pie leģendārās statuetes. Kā vērtējami filmas žilbinošie panākumi, kas bijis to pamatā, kāds ir šīs filmas popularitātes devums Latvijai, un kā "Straumes" panākumi veicinās animācijas filmu nozares attīstību mūsu valstī, par šiem un citiem jautājumiem pirmdien, 3. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni, režisori Ilzi Burkovsku-Jakobsenu un kino kritiķi, Rīgas Starptautiskā kino festivāla kuratori Dārtu Ceriņu.