Spried ar Delfi

Par nākamās valdības aprisēm un prioritātēm

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV), kas šajās vēlēšanās ieguvusi lielāko balsu skaitu, šonedēļ sākusi sarunas par nākamās valdības koalīcijas veidošanu ar vairākām 14. Saeimā ievēlētajām partijām. Kādas varētu būt nākamās valdības aprises un prioritātes – par to žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar JV valdes locekli Arvilu Ašeradenu, Nacionālās apvienības (NA) līderi Raivi Dzintaru, Apvienotā saraksta (AS) pārstāvi Edvardu Smiltēnu un Andri Sprūdu no partijas "Progresīvie".

Par vēlētāju aktivitāti un motivāciju piedalīties vēlēšanās

Kaut arī politikas vērotāji un eksperti pirms 14.Saeimas vēlēšanām prognozēja, ka vēlētāju aktivitāte varētu būt vēl zemāka nekā pirms četriem gadiem, notika pretējais – pie urnām devās 59,14% balsstiesīgo, kas ir par gandrīz 5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Kas motivēja doties vēlēt un par ko liecina iedzīvotāju izvēles – par to žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu un politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāju Leldi Metlu-Rozentāli.

Par vēlēšanu norisi, balsu skaitīšanu un rezultātiem

Sestdien, 1. oktobrī, Latvijā uz vēlēšanu iecirkņiem devās 59% iedzīvotāju, lai vēlētu 14.Saeimu. Par to, cik gludi ritējušas vēlēšanas un kādus pirmos secinājumus varam izdarīt pēc rezultātu apstiprināšanas, ar žurnālistu Andri Auzānu studijā viesojās politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Vai Krievija var ’atslēgt elektrību’ Baltijas valstīm?

Baltijas valstis vēsturiski ir daļa no Baltkrievijas un Krievijas energoapgādes loka (BRELL), un jau kopš 2007. gada notiek darbs, lai, stiprinot ģeopolitisko neatkarību no trešajām valstīm, sinhronizētos ar kontinentālās Eiropas energotīklu. Šo darbu plānots pabeigt 2025. gadā, taču, izvēršoties karam ne tikai Ukrainā, bet arī ekonomikas frontē, parādījušās bažas, ka Krievija varētu "atslēgt elektrību" Baltijas valstīm. Cik pamatots ir šāds satraukums un kādi risinājumi iespējami krīzes situācijā – par to žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar AS "Augstsprieguma tīkls" valdes locekli Gati Junghānu un enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.

Kādas sekas būs pseidoreferendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās?

Krievijas spēku okupētajās Ukrainas teritorijās okupācijas vara sarīkojusi “referendumus” par pievienošanos Krievijai. “Balsošanai” paredzētas četras dienas – no 23. līdz 27. septembrim. Kādos apstākļos notikuši šie referendumi un ko tie varētu mainīt – žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu un Rīgas Juridiskās augstskolas lektori, starptautisko tiesību eksperti Ievu Miļūnu.

Par Rīgas sabiedriskā transporta nākotni

Būtiski neuzlabojoties sabiedriskā transporta pievilcībai, rīdzinieku un Pierīgas iedzīvotāju atkarība no no privātā autotransporta arvien pieaugs, secina eksperti, taču problēmu sabiedriskā transporta jomā galvaspilsētā netrūkst. Kāds ir pašvaldības plāns, lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību, pievilcību un arī pilsētvidi kopumā padarītu ērtāku un patīkamāku, žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” valdes priekšsēdētāju Džinetu Innusu un Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu.

Par bruņotiem konfliktiem Kaukāza un Centrālāzijas valstīs

Septembra vidū teju vienlaicīgi uzliesmoja divi militāri konflikti – 13.septembrī bruņotas sadursmes izcēlās uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas, savukārt dienu vēlāk sīvas sadursmes izcēlās arī Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas. Žurnālists Andris Auzāns ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes docentu Māri Andžānu un bijušo NBS komandieri un Latvijas vēstnieku Kazahstānā un Azerbaidžānā Juri Maklakovu sprieda par konfliktu būtību un iespējamām turpmākajām sekām, ņemot vērā, ka trīs no šīm četrām valstīm ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstis, kuru vidū ir arī Krievija.

Par mobilizāciju Krievijā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis par daļēju mobilizāciju valstī, plānojot iesaukt ap 300 000 rezervistu. Ziņas no Krievijas liecina, ka Sanktpēterburgā un Maskavā kara komisariāti jau sākuši masveidā izsūtīt pavēstes par iedzīvotāju iesaukšanā armijā. Kādas sekas šim lēmumam gaidāmas pašā Krievijā un kam jāgatavojas Ukrainai un Eiropai – par to žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecāko eksperti Elīnu Langi-Ionatamišvili.

Par mediķu algām un brīdinājuma streiku

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šonedēļ vienojās rīkot atkārtotu brīdinājuma streiku 27. un 28. septembrī, tomēr vēl šonedēļ plānota valdības un arodbiedrības pārstāvju tikšanās, lai spriestu, kā streiku novērts. Ko vēlas mediķi un kādus kompromisus iespējams panākt pirms vēlēšanām – par to žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieku Borisu Kņiginu un LVSADA priekšsēdētāja vietnieci Līgu Bāriņu.

Par izglītības jomā panāktajiem kompromisiem priekšvēlēšanu gaisotnē

Aizvadītajā nedēļā tūkstošiem pedagogu, noslēdzot darba nedēļu, no skolēniem atvadījās uz nenoteiktu laiku, jo bija apņēmušies streikot, tomēr piektdienas izskaņā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") paziņoja, ka streika tomēr nebūs, jo sarunās ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu izdevies panākt kompromisu. Kādas vienošanās panāktas, vai pedagogiem ir pamats justies apmierinātiem un kurš šīs vienošanās pildīs pēc vēlēšanām – par to žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Muižnieci un Vanagu.