Spried ar Delfi

Vai dabas aizsardzības vārdā jāierobežo piekrastes zveja un atpūta uz ūdeņiem?

Aizvadītajā nedēļā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) informēja, ka, ņemot vērā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju iebildumus, sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju Dabas aizsardzības plānu tiek apturēta. Kritizētos priekšlikumus solīts pārstrādāt, un ministrs uzsvēris, ka ir jāmeklē kompromiss starp dabas aizsardzības interesēm, tautsaimniecības interesēm un arī vietējo kopienu interesēm. Kāds ir Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna mērķis? Kāpēc ar pašreizējo plāna versiju nav apmierināti zvejnieki? Un vai vispār iespējams kompromiss? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomnieci dabas aizsardzības jautājumos Astru Labuci un biedrības "Mazjūras zvejnieki" pārstāvi Ivetu Tomsoni.

Kā māju siltināšanas programmas padarīt iedzīvotājiem pieejamākas

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka daudzdzīvokļu ēku renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt lēmumu par renovāciju, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu. Tāpat secināts, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai. Kādas kļūdas ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmās līdz šim pieļautas? Vai tik straujam daudzdzīvokļu ēku renovācijas izmaksu sadārdzinājumam ir objektīvi iemesli? Un vai iespējami iedzīvotājiem labvēlīgāki finansēšanas nosacījumi? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Valsts kontroles padomes locekli, Pirmā revīzijas departamenta direktoru Mārtiņu Āboliņu.

Intervija ar satiksmes ministru Ati Švinku

Arī šī gada nogalē Satiksmes ministrijai darba pilnas rokas. Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" pazeminājusi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kredītreitingu, kas ekspertu ieskatā nozīmē vēl sarežģītākas sarunas ar potenciālajiem investoriem. Bet plašu sabiedrības neapmierinātību izsaukusī iecere celt autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmi rezultējusies ar to, ka Valsts prezidents attiecīgos likuma grozījumus atgriezis Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Vienlaikus jau Baltijas valstu līmenī aktualizēts jautājums, vai jānojauc dzelzceļa sliedes austrumu pierobežā. Kāds ir "airBaltic" finansiālais stāvoklis un cik drīz valsts varētu būt spiesta atkal ieguldīt lidsabiedrībā? Kādi risinājumi iespējami vinješu maksas jautājumā? Un vai Latvijas ostas un VAS "Latvijas dzelzceļš" izdzīvotu, ja sliedes austrumu pierobežā demontētu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie).

Vai jānojauc Bērnu slimnīcas kapela

Lai Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) varētu izveidot jaunu galveno ieeju, paredzēts nojaukt vairāk nekā 100 gadus senu ēku – bijušo slimnīcas kapelu un morgu. Slimnīca norādījusi, ka ēka ir sliktā stāvoklī un nav vairs lietojama, kā arī to, ka Eiropas Savienības finansējums nav paredzēts tādu ēku renovācijai, kas nepildīs ārstniecības funkcijas. Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments paudis pretējo –, ka ēka ir labā stāvoklī un to vajag saglabāt, un slimnīcas ieceri nojaukt kapelu pavasarī ir noraidījis. Kāpēc slimnīcas attīstības projektā paredzēta šīs ēkas nojaukšana? Vai iespējams kompromiss, kā attīstīt slimnīcas teritoriju, nenojaucot kapelu? Kuram ir taisnība par ēkas stāvokli? Un kam būtu jāfinansē kapelas uzturēšana un atjaunošana? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar BKUS valdes priekšsēdētāju Valtu Ābolu un Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Edgaru Bergholcu (AS).

Ar kādām izmaiņām veselības aprūpē nākamajā gadā jārēķinās pacientiem

Aprēķināts, ka nākamgad veselības nozarei tiks atvēlēta apmēram devītā daļa no valsts budžeta. Ko nozare ar atvēlētajiem līdzekļiem nākamgad spēs paveikt? Kas mainīsies pacientiem? Kādus pakalpojumus valsts nākamajā gadā vairs neapmaksās? Vai ir cerības uz īsākām rindām pie speciālistiem? Un kas sagaidāms jautājumā par zāļu pieejamību un cenām? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautā veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV).

Par dziesmu konkursa "Supernova" atlasi un izmaiņām "Eirovīzijā"

Nākamais "Eirovīzijas" dziesmu konkurss Vīnē, Austrijā notiks vien nākamā gada maijā, taču sacensības par to, kuram varētu būt tas gods šajā konkursā pārstāvēt Latviju, jau ir sākušās. Žūrijas izvēlēto dalībnieku saraksts dalībai Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) dziesmu konkursā "Supernova" pusfinālos tika atklāts 20. novembrī, bet kopš 4. decembra ir pieejamas visu dalībnieku dziesmas vienkopus un pilnā garumā. Tikmēr Eiropas Raidorganizāciju apvienība 4. decembrī ir paziņojusi, ka Izraēlai būs atļauts piedalīties nākamā gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, kā dēļ vairākas valstis jau ir paziņojušas par konkursa boikotu. Cik liela bijusi interese par dalību "Supernovā"? Vai un ar ko šis konkurss atšķirsies no iepriekšējos gados notikušajiem? Kā nākamgad mainīsies balsošanas nosacījumi "Eirovīzijā" un vai Latvija tajā vispār piedalīsies? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Televīzijas Izklaides un dokumentālā satura redakcijas vadītāju Agnesi Štrausi-Kubliņu un "Eirovīzijas" ekspertu Edgaru Bāliņu.

Par ES Migrācijas paktu un Latvijas iespējām atteikties uzņemt migrantus

Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt. Savukārt Latvija vēlas lūgt izņēmumu no dalības šajā bēgļu uzņemšanas solidaritātes mehānismā. Kādus pienākumus dalībvalstīm paredz ES Migrācijas un patvēruma pakts? Kādus izņēmumus vēlas Latvija un cik lielas iespējas ir tos panākt? Un vai jūtams dalībvalstu spiediens vispār pārskatīt ES migrācijas un patvēruma principus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Andri Kužnieku un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Kasparu Āboliņu.

Vai nepieciešams demontēt dzelzceļa sliedes austrumu pierobežā

Līdz gada beigām vairākām ministrijām un drošības iestādēm jāsagatavo atzinums par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Kamēr vieni šādu ieceri kritizē un norāda, ka sliežu nojaukšana negatīvi ietekmētu Latvijas tautsaimniecību, tikmēr citi uzsver, ka to ir būtiski darīt, lai stiprinātu valsts drošību. Vai dzelzceļa sliedes Latvijas austrumu pierobežā ir jādemontē? Vai efektīvāki nebūtu citi pretmobilitātes pasākumi? Un cik būtiski šāds solis ietekmētu tautsaimniecību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Saeimas deputātiem – Edmundu Zivtiņu (LPV) un Artūru Butānu (NA).

Par šūnu apraides testu un atklātajiem apziņošanas sistēmas trūkumiem

Lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, 26. novembrī visā valstī uz trīs minūtēm tika iedarbinātas trauksmes sirēnas un uz iedzīvotāju viedtālruņiem nosūtīti šūnu apraides paziņojumi par trauksmes sirēnu iedarbināšanas iemeslu. Visas pārbaudītās trauksmes sirēnas nostrādāja, taču ar šūnu apraides paziņojumu saņemšanu sekmējās sliktāk – liela daļa "Android" operētājsistēmu ierīču īpašnieki paziņojumus nesaņēma. Kā darbojas šī tehnoloģija un kādas ir tās priekšrocības salīdzinājumā ar citām apziņošanas metodēm? Cik izmaksā jaunās sistēmas uzturēšana? Un kāpēc daļa iedzīvotāju nesaņēma šūnu apraides paziņojumus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Iekšlietu ministrijas informācijas centra priekšnieku Āri Dzērvānu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Ivaru Nakurtu.

Kā neuzķerties uz tirgotāju "Melnās piektdienas" viltībām?

Tuvojoties "Melnajai piektdienai", kā arī Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudzim tirgotāji kārdina ar milzu atlaidēm un īpaši izdevīgu iepirkšanos. Tomēr secināts, ka bieži vien preču cenas tiek mākslīgi paaugstinātas pirms atlaides piemērošanas, kā arī izmantotas citas viltības pircēju pievilināšanai. Kādas metodes biežāk tiek izmantotas, lai piespiestu pircēju atvērt maku? Vai viltus atlaides var uzskatīt par krāpšanu? Kādas ir biežākās pircēju sūdzības par tirgotājiem? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Juridiskās un analītiskās daļas vadītāju Zandu Dāvidu un lietotāju pieredzes dizaina aģentūras "UXDA" lietotāju pieredzes arhitektu Robertu Cerusu.