Spried ar Delfi

Par šā gada festivāliem "Positivus", "Summer Sound" un koncertdzīvi Latvijā

Lai gan ārā vēl sniegs, koncertu un festivālu organizatoriem ir darba pilnas rokas, lai sagatavotu bagātīgu un mūzikas cienītājus uzrunājošu koncertu piedāvājumu vasarā. Izaicinājumus sagādā ne vien starptautiski pazīstamu mūziķu piesaiste, vietējās publikas pirktspēja un drošības pasākumu nodrošināšana, bet arī konkurence – turklāt ne vien ar kaimiņvalstu piedāvājumu, bet pat ar vietējo pašvaldību rīkotajiem bezmaksas pilsētas svētku koncertiem. Kādas izmaiņas šogad gaidāmas Latvijas mūzikas festivālos "Summer Sound" un "Positivus"? Cik bagātīgs festivālu un koncertu piedāvājums šovasar gaidāms Latvijā? Vai mūzikas baudītājiem jārēķinās ar augstākām cenām? Un kurā Baltijas valstī šogad gaidāma aktīvākā koncertdzīve? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar koncertaģentūras "Positivus Music" vadītāju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru un festivāla "Summer Sound" organizatoru Uldi Pabērzi.

Par OIK atgūšanas iniciatīvu un iebildumiem pret to

Biedrība "Tiesiskums.lv" pērnā gada vidū izziņoja aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieteikties "prettiesiski iekasētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanai", lēšot, ka viena mājsaimniecība vidēji varētu atgūt aptuveni 2000 eiro. Tomēr nu biedrība saskārusies ar šķēršļiem – pēc iepazīšanās ar Saeimas deputāta Jāņa Patmalnieka sniegto informāciju ģenerālprokuratūra pagājušajā nedēļā ierosinājusi pārbaudes lietu, lai izvērtētu biedrības darbības tiesiskumu un atbilstību Advokatūras likuma un Krimināllikuma normām. Savukārt biedrība solījusi vērsties ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izmeklēt paša Patmalnieka un citu valsts amatpersonu iespējamos noziegumus saistībā ar OIK ieviešanu, iekasēšanu un neatprasīšanu. Kādi pārkāpumi saskatīti "Tiesiskums.lv" pārstāvju rīcībā? Cik daudz iedzīvotāju atsaukušies biedrības aicinājumam? Kādēļ cīņa par OIK maksājumu atgūšanu sākta tagad un kāds ir biedrības tālākais rīcības plāns OIK atgūšanā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Tiesiskums.lv" pārstāvi, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru Arti Stucku un Saeimas deputātu Jāni Patmalnieku (JV).

Vai jādod iespēja brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu

Igaunijā jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums atļaut iedzīvotājiem piekļūt saviem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem. No šī gada šāda iespēja ir arī Lietuvā, un arī Latvijā ir aktualizēta diskusija par to. Vietnē manabalss.lv iesniegto iniciatīvu par iespējas brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu nodrošināšanu jau parakstījuši vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju, kas nozīmē, ka to var iesniegt Saeimā. Tomēr ieceres kritiķi norāda, ka tas ļoti negatīvi ietekmētu nākotnes pensijas, kā arī radītu slogu valstij. Kāda ir bijusi kaimiņvalstu pieredze, ļaujot iedzīvotājiem izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus? Kā 2. pensiju līmeņa uzkrājuma izņemšana ietekmētu Latvijas iedzīvotāju nākotnes pensijas? Kā šis pasākums ietekmētu Latvijas ekonomiku īstermiņā un ilgtermiņā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Kristu Berganu-Berģi un manabalss.lv iesniegtās iniciatīvas autoru Ģirtu Bumbēru.

Intervija ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Andreju Pildegoviču

Ir pagājuši tieši četri gadi, kopš 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Upuru un cietušo skaits mērāms simtos tūkstošu, vairākiem miljoniem nācies doties bēgļu gaitās, iznīcināta infrastruktūra, sagrautas pilsētas, kā arī zaudētas teritorijas. Tomēr Ukraina padoties negrasās! Kāda ir situācija kara plosītajā valstī? Vai un kā mainījies tās atbalstītāju loks? Cik sasniedzams mērķis ir jau šogad panākt mieru vai vismaz uguns pārtraukšanu? Kāda palīdzība ukraiņiem šobrīd ir visvairāk nepieciešama? Un vai ukraiņi būtu gatavi atteikties no daļas teritoriju, lai izbeigtu karu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Andreju Pildegoviču.

Par Saeimas lēmumu pakāpeniski ierobežot tālmācību

Paužot bažas par pārāk īso laiku, lai sagatavotos izmaiņām, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs janvāra beigās atgrieza Saeimā otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā – 1. līdz 6. klases skolēniem. Reaģējot uz šīm bažām, Saeima aizvadītajā nedēļā lēma izmaiņas tālmācībā ieviest gadu vēlāk – no 2027./2028. mācību gada. Kādas pārmaiņas sagaida skolēnus, kuri izvēlējušies tālmācību? Ar kādām izmaiņām jārēķinās pedagogiem? Vai daļu tālmācības izglītības iestāžu varētu nākties slēgt tuvāko gadu laikā? Vai un kādi ieguvumi būs no šī Saeimas lēmuma? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktoru Rūdolfu Kalvānu, Eiropas Tālmācības vidusskolas direktori Darju Voitjuku un Brocēnu vidusskolas direktores vietnieci izglītības jomā tālmācībā Aneti Miltu.

Kāpēc neizdodas vienoties par Latgales koncertzāles "Gors" pārvaldību

Tā kā Rēzeknes dome 13. februārī neatbalstīja Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu par valsts līdzdalību SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" (Latgales vēstniecība "Gors") pamatkapitālā, šonedēļ ministrija nākusi klajā ar jaunu piedāvājumu. "Gora" pārvaldībai likumprojektā rosināts paredzēt jaunas juridiskās personas – nodibinājuma – izveidi, kurā paredzēts iesaistīt gan Rēzeknes pašvaldību un SIA "Austrumlatvijas koncertzāli" gan KM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un KM kapitālsabiedrību – koncertorganizāciju VSIA "Latvijas Koncerti". Kāpēc izvēlēts šāds risinājums? Kāds līdz šim bijis dialogs ar pašvaldību? Kā vērtējamas ziņas par "Gora" aizvadītā gada finanšu rādītājiem un Rēzeknes domes paustās šaubas par to patiesumu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni un "Delfi" Kultūras nodaļas redaktori Noru Riekstu-Ķeņģi.

Kas Baltijā un visā ES steidzami paveicams militārās mobilitātes uzlabošanā

Eiropas Savienības (ES) militārās mobilitātes pakete paredz līdz 2027. gadam izveidot ES mēroga militārās mobilitātes zonu. Savukārt Baltijas valstu aizsardzības ministri janvāra beigās parakstījuši nodoma vēstuli par Militārās mobilitātes zonas izveidi starp Baltijas valstīm. Ko paredz ES militārās mobilitātes pakete? Kādi praktiskie darbi militārās mobilitātes jomā Eiropā paveicami? Kā militāro mobilitāti iecerēts uzlabot Baltijā? Un uz kādām ES investīcijām šajā jomā var cerēt Latvija? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas prezidija locekli Robertu Zīli (NA) un Nacionālo bruņoto spēku Pārvietošanas koordinācijas centra komandieri pulkvežleitnantu Lauri Bļodonu.

Vai publisko iepirkumu sistēmas reforma būtiski samazinās atklātību

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau trešdien, 18. februārī, turpinās vērtēt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas esošajā iepirkumu sistēmā. Tomēr, lai gan Finanšu ministrija ir vēstījusi, ka šīs publisko iepirkumu sistēmas pārveides centrā ir caurspīdīgums, izsekojamība un sabiedrības uzticības stiprināšana, vairākas iestādes un organizācijas plānotās izmaiņas ir kritizējušas. Tostarp tiek paustas bažas, ka samazināsies gan atklātība, gan konkurence iepirkumos. Kādi ir esošās iepirkumu sistēmas trūkumi? Vai ir pamats bažām, ka reforma būtiski samazinās konkurenci iepirkumos? Un kurš būs ieguvējs no šīs reformas? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Publisko iepirkumu komitejas vadītāju, Pakalpojumu padomes locekli Katrīni Pļaviņu-Miku.

Par skandalozo SOK lēmumu diskvalificēt Ukrainas skeletonistu

Neizpratni un nosodījumu visā pasaulē izpelnījies Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmums no Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču, jo sportists uz savas ķiveres bija attēlojis Krievijas nogalinātos ukraiņu sportistus. Šo lēmumu nopēluši arī Latvijas sportisti un amatpersonas. Cik pamatots tas bijis? Vai SOK vienlīdz stingri uzrauga visus sportistus vai izdabā lielvarām? Kā šis lēmums rezonējis starptautiskajā un vietējā sporta saimē? Vai tas ir kārtējais priekšvēstnesis vēl plašākai agresorvalstu sportistu atgriešanai starptautiskajās sacensībās? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas skeletona pamatlicēju un bijušo Siguldas trases direktoru Daini Dukuru un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Dāvi Mārtiņu Daugavieti (JV).

Vai Latvijā jāatļauj medības ar loku

Teju 13 gadus pēc tam, kad Saeima galīgajā lasījumā tomēr neatbalstīja medību ar loku atļaušanu Latvijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atkal iesniegts rosinājums grozīt Medību likumu, lai Latvijā medībās varētu izmantot arī lokus. Kādēļ iesniedzēju ieskatā medības ar loku būtu jāatļauj? Kāpēc šāda vēstule Saeimas komisijā iesniegta tieši tagad? Kādi ir argumenti pret loku izmantošanu medībās? Un kāpēc šo ieceri Saeima jau reiz noraidīja? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Loku mednieku asociācijas valdes locekli Jāni Kļaviņu un biedrības "Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība" valdes priekšsēdētāju Solvitu Vību.