Spried ar Delfi

Aizvadītajā vasarā Rīgas dome galvaspilsētas ielās ieviesa dažādus pagaidu uzlabojumus satiksmes mierināšanai un drošības uzlabošanai, piemēram, stabiņus krustojumos un pie gājēju pārejām, kā arī pagaidu velojoslas uz Čaka ielas. Daļu rīdzinieku šādas pārmaiņas iepriecināja, daļu – nokaitināja. Kādi uzlabojumi gaidāmi šovasar? Par to žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Rīgas vicemēru Vilni Ķirsi (JV) un biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes locekli Oto Ozolu.

Lai gan Krievija atvilkusi savu karaspēku no teritorijām Ukrainas ziemeļos, turpmāko divu nedēļu laikā gaidāmas smagas kaujas valsts austrumu daļā, Donbasā, kas noteiks kara nākamās fāzes likteni. Kādas izmaiņas gaidāmas Krievijas rīcībā un mērķos – par to žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Nacionālo bruņoto spēku Bruņojuma kontroles dienesta priekšnieku, bijušo aizsardzības atašejs Ukrainā Ēriku Nagli un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Saistībā ar Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā Latvijā aktuāli kļuvuši jautājumi par dažāda līmeņa sankciju noteikšanu un piemērošanu agresijas atbalstītājiem gan Krievijā, gan Latvijā. Kā Latvijai sokas ar sankciju izstrādāšanu un piemērošanu un citiem iekšpolitikas jautājumiem – par to žurnāliste Alina Lastovska intervēja tieslietu ministru Jāni Bordānu (Konservatīvie). Sarunā piedalījās arī "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnālists Raivis Spalvēns.

Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā turpinās jau sešas nedēļas un pasauli šokē arvien jauni kara noziegumi pret Ukrainas tautu, taču viena no pasaules lielvarām – Ķīna - joprojām izvairās paust attieksmi pret šo agresiju. Eiropas un ASV līderi bažījas, ka Pekina varētu sniegt Krievijai militāru un ekonomisku palīdzību vai palīdzēt tai apiet Rietumu sankcijas. Par to, kādi ir Ķīnas argumenti un mērķi starptautiskajās attiecībās, žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāju Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu un Latvijas Universitātes Konfūcija institūta Latvijas puses direktoru Pēteri Pildegoviču.

Eiropas Savienība steidzamības kārtā gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, savukārt Ukrainas diplomāti aicinājuši Baltijas valstis, Poliju un Somiju slēgt robežas ar abām agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Kādi ekonomikas rīki vēl ir Eiropas rokās un kā varētu notikt robežu slēgšana, ja šāds lēmums tiktu pieņemts, žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņa-Lukaševicu (JV) un Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Mārtiņu Šteinu (A/P).

Lai gan Krievijas spēki atkāpušies no vairākām Ukrainas pilsētām, lai it kā deeskalētu situāciju, daudzviet Ukrainā karadarbība turpinās un militārie eksperti prognozē, ka spēku atvilkšana ir tikai pārgrupēšanās pirms jauna trieciena. Iebrucējiem atkāpjoties, pasauli šokējušas slepkavības un laupīšanas, ko krievu karavīri pastrādājuši okupētajās teritorijās. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) turpina darbu pie arvien jaunu sankciju ieviešanas pret Krieviju. Kaut arī līdz šim ES rīkojusies vienoti un ātri, ar neskaidru nostāju izcēlusies Ungārija. Par šiem tematiem žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes lektoru Mārtiņu Varguli un Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvedi Kasparu Pudānu.

Ja Rietumu sabiedrībās dominē cīņa par nākotnes ietekmēšanu, tad Krievija cenšas atgriezties pagātnē, teikts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskatā par aizvadīto gadu, kas tapis laikā, kad Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā vēl šķita teju neticams. Kādus jaunus izaicinājumus mūsu drošībai rada Krievijas agresija Ukrainā – par to žurnālists Andris Auzāns intervēja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Egilu Zviedri, kuru Saeima šajā amatā apstiprināja samērā nesen – šā gada janvārī. Sarunā piedalījās arī "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas redaktors Kārlis Arājs.

Krievijas un Ukrainas pārstāvji jau vairākkārt tikušies miera sarunās, un šonedēļ abām pusēm šķietami izdevies pavirzīties tuvāk kompromisam. Kādas ir abu pušu prasības, pozīcijas, instrumenti, ar kuriem panākt sev vēlamo iznākumu, un vai pamiers kā tāds ilgtermiņā ir iespējams - par to žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekānu Andri Sprūdu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoru Māri Lejnieku.

Sankcijas, kas piemērotas Krievijai, nosodot tās uzbrukumu Ukrainai, negatīvi ietekmēs arī tās valstis, kuras šīs sankcijas ieviesušas. Iedzīvotāji visuzskatāmāk inflāciju ierauga gan savos komunālo pakalpojumu rēķinos, gan pārtikas veikalu plauktos, taču ierobežojumi skars arī daudzas citas nozares. Par to, kādas pārmaiņas gaidāmas Latvijas ekonomikā žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāju, vadošo pētnieci Ingūnu Gulbi un bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

Lai gan ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO samitā aizvadītās darba nedēļas beigās pavēstīja, ka Krievija pašlaik nerada tiešu alianses dalībvalstīm, NATO aktivizējusi aizsardzības plānus un stiprinājusi klātbūtni Austrumu flangā, tai skaitā Latvijā. Tikmēr Ukrainā karš turpinās – vietām valsts aizstāvji pārgājuši pretuzbrukumā, tomēr tuvākajās dienās cīņām var būt dažādi iznākumi, jo dažos frontes sektoros situācija ir sarežģīta. Par aktualitātēm Ukrainā un NATO samitā lemto žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes docentu Māri Andžānu un NBS pārstāvi, kapteini Jāni Slaidiņu.