Spried ar Delfi

Kā izskaust cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

Sabiedrībā pēdējā laikā ļoti jutīgi tiek uztverti gadījumi, kad tiek nodarīts pāri dzīvniekiem. Pēc suņu nošaušanas skandāla Bauskas pašvaldības policijai nācās meklēt jaunu priekšnieku. Tikmēr dzīvnieku patversme "Labās mājas" sociālajos medijos publiskojusi ierakstu, kurā secina, ka pašvaldības policijas bezdarbības dēļ sodu nesaņem personas, kas cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem. Kādas ir likumsargu iespējas stāties ceļā tiem, kas ir cietsirdīgi pret dzīvniekiem? Vai dzīvnieku mocītāji bieži saņem sodu? Kā tiek uzraudzīta dzīvnieku labturība mūsu valstī un kas šajā jomā būtu vēl pilnveidojams vai maināms? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar biedrības "Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa" valdes priekšsēdētāju Astrīdu Kārkliņu un Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku Andreju Aronovu.

Par jaunāko ASV miera plānu Ukrainai

Plašu rezonansi raisījušas medijos publiskotās detaļas par to, kāds ir iecerēts jaunākais ASV miera plāns Krievijas-Ukrainas kara noregulējumam. Sākotnēji tika ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu "miera plānu" starp Krieviju un Ukrainu, ko viņa administrācijas augstākās amatpersonas pēdējo nedēļu laikā slepeni izstrādājušas, konsultējoties ar Krievijas sūtni Kirilu Dmitrijevu un Ukrainas amatpersonām. Vēlāk gan radās šaubas par to, vai mediju publiskotais plāns ir īsts, vai arī tas ir tikai Krievijas vēlmju saraksts sarunās par kara izbeigšanu, jo tas uzskatāms par pārāk izdevīgu agresorvalstij. Tikmēr parādījusies informācija par jaunu 19 punktu miera plānu. Kas šobrīd zināms par plāna detaļām? Ko tas nozīmē Ukrainai un arī Eiropas drošībai? Kādi varētu būt turpmākie soļi miera panākšanā, un cik tālu no tā esam? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā aizsardzības politikas ekspertu, SIA "NEWT21" valdes priekšsēdētāju Jāni Garisonu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Armandu Astukeviču.

Par Rīgas lidostas darbību un attīstību nākotnē

Rīgas lidosta iepazīstinājusi ar tās attīstības plānu 2025.-2050. gadam. Par to aizvadītajās nedēļās notikušas jau vairākas sabiedriskās apspriešanas. Iecerēts, ka Rīgas lidostā 2030. gadā varētu apkalpot apmēram 10,5 miljonus pasažieru. Tikmēr aviokompānija "Ryanair" oktobrī paziņoja, ka šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% un no Rīgas atcels septiņus galamērķus pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu. Savukārt nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziņoja, ka ziemas sezonā turpinās darboties naudas taupīšanas režīmā. Kā šie un citi faktori ietekmē lidostas attīstību un konkurētspēju Baltijas valstu lidostu starpā? Kā tiks finansēti vērienīgie lidostas attīstības plāni? Cik plašs lidojumu galamērķu skaits būs pieejams turpmāk? Un kā lidostā tiks gādāts par drošību – dronu, gaisa balonu un citu pēdējā laikā pieaugošu apdraudējumu dēļ? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu.

Kā mainīsies kapsētu ierīkošanas un uzturēšanas kārtība

Pašlaik katra pašvaldība pati nosaka kapsētu izveides un uzturēšanas kārtību, taču jau pavisam drīz tas varētu mainīties. Šobrīd Saeimā tiek izstrādāts Kapsētu likums, kas paredz ieviest vienotu sistēmu kapavietu izveidei, piešķiršanai un uzturēšanai visā Latvijā. Kāpēc nepieciešams šāds likums? Kādus pienākumus tas uzliks kapu kopiņu īpašniekiem un kādus – kapsētu apsaimniekotājiem? Un kādas nepilnības likumprojektā vēl jānovērš? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR) un Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieka vietas izpildītāju Gintu Zēlu.

Par autobusu reisiem reģionos un "airBaltic" un "Rail Baltica" nākotni

Satiksmes ministrija par risināmu problēmu trūkumu pēdējos mēnešos nevar sūdzēties – Ventspils ostas pārvaldes parādi, dotēto reģionālo autobusu maršruta tīkla samazināšana, gausā "Rail Baltica" projekta virzība un nepieciešamā finansējuma piesaiste nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic". Turklāt saistībā ar reģionālo autobusu reisu dotācijām ceturtdien, 20. novembrī, Saeimā paredzēts skatīt arī opozīcijas rosināto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram. Vai dotēto autobusu reisu apjoma mazināšana bija vienīgais risinājums? Ko iesākt ar Ventspils ostas pārvaldes parādsaistībām? Un vai valstij arī nākamgad vajadzēs ieguldīt "airBaltic"? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un TV3 ekonomikas žurnālists Ivo Butkevičs izvaicā Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Ģirtu Dubkēviču.

Gaidot valsts svētkus: par armiju, Latviju un drošību

Patriotu nedēļā, kad esam aizvadījuši Lāčplēša dienu un gatavojamies svinēt Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienu, īpaši uzsveram armijas lomu gan valsts neatkarības tapšanā, gan tās aizsardzībā šobrīd. Par armijas dzīvi, Latviju un patriotismu raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelāni, kapteini Esteri Tumoviču un NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona virsseržantu, štāba virsseržantu Ilmāru Rešņu.

Intervija ar ģenerālprokurora amata kandidātu Armīnu Meisteru

Kļuvis zināms, ka ģenerālprokurora amatam Tieslietu padome nolēmusi virzīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Kā viņš vērtē prokuratūras līdzšinējo darbu un ko plāno darīt, lai tas vairs nebūtu "dezorganizēts"? Un kā panākt, lai prokuratūras darbs vairotu arī sabiedrības uzticēšanos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste Selīna Puķe izjautā ģenerālprokurora amata kandidātu Armīnu Meisteru.

SIF reorganizācija – labs ietaupījums vai bīstams populisms?

Pretrunīgu reakciju izsaukusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iecere reorganizēt Sabiedrības integrācijas fondu. ZZS uzskata, ka fonda administrācijas izmaksas pēdējos gados ir nesamērīgi pieaugušas un daļu no fonda administrētajām programmām varētu atgriezt ministriju tiešā pārraudzībā. Tomēr koalīcijas partneri ieceri sauc gan par bīstamu populismu, gan uzbrukumu pilsoniskajai sabiedrībai. Cik lielu ietaupījumu ZZS skatījumā reorganizācija dotu, un kāpēc ieceri par reorganizāciju asi kritizē nevalstiskās organizācijas, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā 14. Saeimas deputātu, ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieku Uldi Auguli, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētāju, biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" juristi Agnesi Frīdenbergu un Latvijas Pilsoniskās alianses dialoga programmas vadītāju, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības valdes locekli Elīnu Grīnhofu.

Par tirgotājam "Maxima" uzlikto 1,8 miljonu eiro sodu

Tirgotāju un ražotāju aprindās, kā arī pārtikas pircēju vidū skaļi atbalsojies jaunums par Konkurences padomes (KP) uzlikto 1,8 miljonu eiro lielo sodu tirdzniecības uzņēmumam "Maxima Latvija". Sods piemērots par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumu. "Maxima" kategoriski nepiekrīt KP interpretācijai un ziņo, ka lēmums noteikti tiks pārsūdzēts tiesā. Kādus tieši pārkāpumus KP konstatējusi? Vai līdzīga rakstura sūdzības saņemtas arī par citiem tirgotājiem? Vai soda dēļ var kāpt cenas veikalos? Ko par ražotāju un tirgotāju attiecībām un cenu politiku saka tirgotāju un lauksaimnieku pārstāvji? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Konkurences padomes Tirgu uzraudzības un izpētes departamenta direktori Sanitu Uljani, Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču un biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekli Mārtiņu Tronu.

Ko Latvijai devusi restorānu iekļaušana "Michelin" ceļvedī

Zīmols "Michelin" vieniem asociējas ar riepām, bet citiem ar augstāko restorānu kvalitātes novērtējumu. Tikai pirms trīs gadiem Latvijas restorāni "Michelin" starptautiskajā gastronomijas ceļvedī tika iekļauti pirmo reizi, bet jau tiek apgalvots, ka vismaz nodokļu ieņēmumu ziņā ar ceļvedi noslēgtais līgums valstij ir atmaksājies ar uzviju. Ko Latvijai devusi restorānu iekļaušana "Michelin" ceļvedī? Cik objektīvs ir "Michelin" ekspertu vērtējums? Kāpēc Igaunijas un Lietuvas restorānu ceļvedī ir vairāk nekā Latvijas? Un vai katra šefpavāra sapnis ir iegūt "Michelin" zvaigzni? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Finanšu departamenta direktori Vitu Balodi-Andrūsu un šefpavāru, restorāna "Pavāru māja" saimnieku Ēriku Dreibantu.