Spried ar Delfi

Ko cilvēktiesību aizstāvībā mainīs jaunā tiesībsardze Karina Palkova

Darbu tiesībsarga amatā sākusi Saeimas apstiprinātā līdzšinējā advokāte un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Karina Palkova. Ko viņa iecerējusi mainīt biroja darbā, kādas cilvēktiesību jomas viņa uzskata par prioritārām, un kā viņa iecerējusi vairot tiesībsarga institūcijas atvērtību un pieejamību Latvijas cilvēkiem, par to raidījumā "Spried ar Delfi" Karinu Palkovu izjautā žurnālists Andris Auzāns un Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anastasija Tetarenko-Supe.

Par revīzijā konstatētajiem trūkumiem slimnīcu darbā

Valsts kontrole (VK) nākusi klajā ar secinājumiem par Latvijas slimnīcu darbu, kuru sniegto pakalpojumu apmaksai valsts tērē simtiem miljonu eiro. Slimnīcu tīkls nekļūst efektīvāks – to skaits pat pieaug, personāls ir nokomplektēts tikai "uz papīra", nevis ir slimnīcā uz vietas, uzņemšanas nodaļās dežūrē arī nesertificēti ārsti, turklāt atsevišķiem ārstiem uzrādītas neiespējamas darba slodzes – šie ir tikai daži no revīzijā konstatētajiem faktiem. Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) jau paudusi, ka nepiekrīt revidentu kritikai par ārstniecības iestāžu darbu. Ko VK secina par slimnīcu darbu, un kuriem pārmetumiem nepiekrīt LSB, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar VK padomes locekli Maiju Āboliņu un LSB vadītāju Jevgēņiju Kalēju.

Par Latvijas nacionālajām sankcijām pret Krievijas agresijas atbalstītājiem un oligarhiem

Eiropas Savienība (ES) pagarinājusi sankcijas pret vairāk nekā 2500 personām un organizācijām Krievijā, tikmēr Latvijas valdība atbalstījusi Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret Krievijas sāktā kara atbalstītājiem. Kāpēc bija nepieciešams pieņemt noteikumus par nacionālo sankciju noteikšanu, ko šie noteikumi paredz, kā vērtējams sankciju iedarbīgums un mēģinājumi sankcijas apiet, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Artjomu Uršuļski (JV) un politologu Andi Kudoru.

Kā risināms strīds par atļauju Latvijas mežos cirst jaunākus kokus

Nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu iebildumus izsaukuši Zemkopības ministrijas (ZM) virzītie grozījumi Meža likumā, kas tostarp paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu. Kāds ir grozījumu mērķis, ko tie praktiski nozīmēs meža nozarei, un kāpēc par tiem ir daudz iebildumu, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru Āri Jansonu un Pasaules dabas fonda direktoru Jāni Rozīti.

Par kārtējo karteli būvniecības nozarē

Publiskotas ziņas par kārtējo karteli būvniecības nozarē. Vairāk nekā pusmiljona eiro naudas sods kopumā piemērots pieciem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar inženierkomunikāciju remontu un būvniecību. Kā aizliegtās vienošanās pamanītas, ko paredz mierizlīgums starp Konkurences padomi un dažiem kartelī iesaistītajiem, un kā sabiedrībai, būvniecības nozarei un valsts budžetam kaitē šādi pārkāpumi, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautā Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" Juridiskās pārvaldes direktoru Raimondu Dzintaru un Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētāju Ediju Kupču.

Par plāniem Eiropas Savienībā ieviest čatu kontroli

Topošā Eiropas Savienības (ES) regula par bērnu seksuālas izmantošanas materiālu apkarošanu tiešsaistē jeb tā dēvētā "Chat Control" saņēmusi krietnu devu sabiedrības kritikas. Kamēr vieni uzsver, ka ir nepieciešams regulējums, lai cīnītos ar bērnu pornogrāfijas izplatīšanu, tikmēr citi norāda, ka Eiropas Komisijas piedāvājums nav samērīgs un tiks pārkāptas eiropiešu tiesības uz privātumu. Arī ES dalībvalstu vidū nav vienprātības. Ko paredz regula? Kādu lomu bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izplatībā spēlē sociālo mediju platformas? Vai iedzīvotāju bažas par pārmērīgu uzraudzību digitālajā vidē ir pamatotas? Un kāda un kāpēc ir Latvijas oficiālā nostāja? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Kasparu Āboliņu, kiberdrošības kompānijas SIA "I", kura strādā ar zīmolu "Possible Security", dibinātāju Kirilu Solovjovu un Latvijas Drošāka interneta centra vadītāju Maiju Katkovsku.

Par ES un NATO reakciju uz Krievijas dronu ielidošanu Polijā

Naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu trieciendroni, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti. Pagaidām nav skaidras atbildes, vai dronu uzbrukums Polijai bijis apzināta Kremļa rīcība, lai pārbaudītu NATO reakciju. Tomēr Polija ir lūgusi aktivizēt NATO līguma 4. pantu, uzsverot, ka valstij ir vajadzīgs kas vairāk nekā tikai sabiedroto solidaritātes izpausmes. Kāda tiktāl bijusi, Latvijas, Eiropas Savienības un NATO reakcija uz notikušo? Cik liela nozīme ir NATO līguma 4. panta aktivizēšanai? Un cik gatava Latvija ir līdzīgiem incidentiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku un Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu.

Kā Krievijas radītie navigācijas traucējumi ietekmē Eiropas aviosatiksmi

Starptautiskā civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Padome vēl jūlijā aicināja Krieviju pārtraukt globālās navigācijas satelītsistēmas (GNSS) signālu traucēšanu, kas rada nopietnu apdraudējumu civilās aviācijas lidaparātu lidojumiem. Tomēr Krievijas darbības liecina, ka šim aicinājumam negrasās atsaukties. Viens no skaļākajiem pēdējā laika incidentiem piedzīvots aizvadītajā nedēļā, kad Krievijas apzināti izraisītajiem GPS navigācijas sistēmas traucējumiem tika pakļauta lidmašīna, ar kuru Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiana no Varšavas devās uz Bulgāriju. Cik ļoti šogad pieaudzis navigācijas radīto traucējumu apjoms un kuru valstu gaisa telpas ir ietekmētas visvairāk? Kādi ir GPS traucējumu radītie riski? Un kādas ir iespējas ar šo problēmu cīnīties? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar VAS "Latvijas gaisa satiksme" valdes locekli Aivaru Pūcīti un VAS "Elektroniskie sakari" Radiomonitoringa un kontroles nodaļas vadītāju Lauri Labanovski.

Par Āfrikas cūku mēra izplatības ietekmi uz nozari un gaļas cenām

Šogad Latvijā konstatēti jau desmit Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku novietnēs. Skaļāk izskanējis nesenais uzliesmojums Ogres novada Lauberes pagastā, kur slimība konstatēta SIA "Baltic pork" cūku novietnē ar 20 000 mājas cūku. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās cūkas tiks likvidētas. Kāpēc šogad ir tik daudz šīs slimības uzliesmojumu mājas cūku novietnēs? Kā Āfrikas cūku mēra izplatība ietekmē cūkkopības nozari Latvijā? Kādi pasākumi saimniecībām jāievēro, lai nepieļautu slimības nonākšanu tajās? Un kāda ir gaidāmā slimības izplatības ietekme uz cūkgaļas cenām? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājas vietnieku Mārtiņu Seržantu un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekli Dzintru Lejnieci.

Cipruss un Jaunups par Latvijas Basketbola savienības tēriņiem

Plašu rezonansi un publiskas domstarpības izraisījuši Latvijas Basketbola savienības (LBS) plānotie tēriņi Eiropas čempionāta vajadzībām. Kritiski raksti par tiem pat noveda pie tā, ka žurnālistiem tika atņemtas čempionāta akreditācijas, kas vēlāk gan tika atjaunotas. Par LBS tēriņu pamatotību un citām basketbola dzīves aktualitātēm raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru un "Eurobasket 2025" izpilddirektoru Kasparu Ciprusu un basketbola kluba "VEF" atjaunotāju Edgaru Jaunupu.