Spried ar Delfi

Intervija ar festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru

Festivāls "Positivus" ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem mūzikas notikumiem Latvijā, taču šogad tas piedzīvo vairākas pārmaiņas – neierasti vēlu izziņots, samazināts pašvaldības līdzfinansējums, kā arī paši pasākuma rīkotāji atzinuši, ka šogad festivāls programmas ziņā nedaudz atšķirsies no pēdējiem gadiem. Kāpēc šogad festivāls izziņots vēlāk un pārcelts uz augustu, kādēļ Latvijas pasākumu rīkotājiem ir grūtāk piesaistīt pasaulslavenus māksliniekus, vai mazinājusies iedzīvotāju interese par festivālu apmeklēšanu un kādas pārmaiņas "Positivus" festivālā varētu gaidīt turpmākajos gados, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 27. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta-Ķenģe izjautāja festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru.

Intervija ar kultūras ministri Agnesi Lāci

Animācijas filmas "Straume" panākumi pēdējos mēnešos likuši Latvijas vārdam skaļi izskanēt visur pasaulē. Tomēr līdz ar to rodas jautājums, vai nozare un valsts aparāts spēs izmantot šo tā dēvēto iespēju logu, lai sekmētu straujāku kultūras jomas attīstību Latvijā. Vai kultūras sektoram ir cerības uz finansējuma pieaugumu pārskatāmā nākotnē, kādas ir Kultūras ministrijas iespējas samazināt izdevumus un birokrātiju, kad un kāpēc tiks ieviests straumēšanas vietņu abonēšanas maksu nodoklis un vai Dziesmu un deju svētku rīkošanai pietiks līdzekļu – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 26. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Nacionālo ziņu nodaļas žurnālists Raivis Spalvēns izjautāja kultūras ministri Agnesi Lāci (Progresīvie).

Par "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" iespējamo slēgšanu

Raidsabiedrība "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" tika izveidota vēl Aukstā kara laikā, lai vērstos pret padomju propagandu. Taču šobrīd tās pastāvēšana ir apdraudēta līdz ar ASV prezidenta administrācijas lēmumu būtiski samazināt finansējumu raidsabiedrības māteskompānijai – ASV Globālo mediju aģentūrai. Kamēr Eiropas Savienības diplomāti nosoda šo soli un sola meklēt finansējuma iespējas, tikmēr ASV Baltā nama paziņojumā lasāms, ka šis prezidenta izpildrīkojums "nodrošinās, ka nodokļu maksātāji vairs nemaksā par radikālo propagandu". Kādēļ ir svarīga "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" pastāvēšana, kādas sekas varētu būt raidsabiedrības slēgšanai un kā vērtējami Eiropas centieni medijiem palīdzēt, otrdien, 25. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar raidsabiedrības "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" biroja Rīgā vadītāju Alekseju Busarovu, žurnālistu Juri Kažu un politologu, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošu pētnieku Ojāru Skudru.

Vai jāsamazina lāču populācija Latvijā

Brūnie lāči Latvijā ir īpaši aizsargājami dzīvnieki, tomēr to skaits pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis. Turklāt, kā norādījis zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), lāču skaita pieaugums kļūst bīstams, tādēļ jādomā par iespējām to ierobežot. Kā lāču populācijas pieaugums ietekmē lauksaimniekus un lauku teritorijās dzīvojošos, vai lāču skaits Latvijā būtu jāsamazina un vai bez medību atļaušanas ir vēl kādi risinājumi, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 24. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieku Normundu Strūvi, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošo pētnieku Jāni Ozoliņu.

Par "airBaltic" startu biržā, 2024. gada zaudējumiem un degvielas iepirkumiem

No sabiedrības uzmanības loka nepazūd jautājumi, kas saistīti ar nacionālās aviokompānijas "airBaltic" darbību. Par visiem aktuālajiem tematiem – "airBaltic" startu biržā, 2024. gada zaudējumiem, degvielas iepirkumiem, "Carpatair" lidmašīnu nomāšanu un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar "airBaltic" valdes locekli un finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu, "airBaltic" vecāko viceprezidentu juridiskajos jautājumos Imantu Jansonu un bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu.

Par startu pašvaldību vēlēšanām – sākas sarakstu iesniegšana

Trešdien, 19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana šī gada pašvaldību vēlēšanām. Kas jāņem vērā sarakstu iesniedzējiem, kādi jauninājumi paredzēti šo vēlēšanu norisē, kādi jautājumi un temati šajās vēlēšanās ir svarīgi vēlētājiem, un cik liela gaidāma balsotāju aktivitāte un arī partiju interese vēlēšanās piedalīties un uzvarēt, par to trešdien, 19. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Kristīni Saulīti un socioloģi, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāju Ievu Strodi.

Par migrantu pulcēšanos pie Latvijas robežas Baltkrievijā

Aizvadītajās dienās pieaugusi spriedze uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Nedēļas nogalē robežsargiem uz laiku nācās slēgt robežkontroles punktu "Pāternieki" Krāslavas novadā. Robežsargi bija novērojuši potenciālo robežas pārkāpēju pulcēšanos Baltkrievijas pusē. Turklāt bija saņemtas ziņas, ka pie robežas varētu ierasties vēl lielāks skaits migrantu. Kāda ir situācija uz robežas, ar kādām metodēm robežas pārkāpēji cenšas nelegāli iekļūt mūsu valstī, par kādiem risinājumiem robežas šķērsošanas ierobežošanā varētu lemt valdība, kādi ir Valsts robežsardzes resursi un tehniskās iespējas, lai novērstu dažādas situācijas saasinājuma iespējas uz valsts robežas, par to otrdien, 18. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa kopā ar "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas redaktoru Andri Kārkluvalku izjautāja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu.

Vai jāatsakās no pamatizglītības apguves tālmācībā

Iebildumus izsaukusi Saeimā apspriestā iecere – liegt iespēju iegūt pamatizglītību tālmācībā. Kāpēc šāds priekšlikums tapis, ko par to saka tālmācības izglītības speciālisti un audzēkņu vecāki, kāds ir tālmācības skolu audzēkņu zināšanu līmenis un sekmes, kādi ir tālmācības plusi un mīnusi, un kādos gadījumos tālmācība ir labākais iespējamais izglītības iegūšanas veids, par to pirmdien, 17. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Agitu Zariņu-Stūri (JV), tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" direktori Ilzi Beļinsku un vecāku pārstāvi – tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" Skolas padomes priekšsēdētāju Inesi Mekšu.

Kā straujāk attīstīt militāro ražošanu Latvijā

Miera laikā munīcijas, bruņutehnikas un pretraķešu sistēmu ražošana reti nonāk uzmanības centrā. Taču Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un ASV administrācijas nostājas maiņa ir likuši Eiropas Savienībai pārskatīt savas prioritātes, izvirzot priekšplānā aizsardzības un militāro spēju stiprināšanu. Kas līdz šim paveikts militārās industrijas attīstībai Latvijā un kādi šķēršļi jānovērš, lai tā attīstītos straujāk, kādas iespējas varētu pavērt Eiropas apbruņošanās plāns "ReArm Europe" un vai Latvijas uzņēmēji ir gatavi pielāgoties ģeopolitiskās situācijas izmaiņām un militārajām vajadzībām, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 13. janvārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli-Ločmeli, telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) Aizsardzības tehnoloģiju dienesta direktoru Kasparu Pollaku un aizsardzības industrijas uzņēmuma "Natrix" valdes priekšsēdētāju Kristapu Puķi.

Intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu

Vēl 2021. gadā pašas Valsts kancelejas gatavotajā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka tas, ka valsts pārvalde strādā un sniedz pakalpojumus attālināti, ir ieguvums ne tikai pašiem nodarbinātajiem un iestādei, bet arī iestāžu klientiem. Savukārt pirms aptuveni mēneša vairākas valsts augstākās amatpersonas vēstīja, ka attālinātais darbs valsts pārvaldē ir beidzies un darbs klātienē ir norma. Nepieciešamība pārskatīt attālinātā darba iespējas tika pamatota ar zemo sabiedrības uzticēšanos varai un kritiku valsts pārvaldes efektivitātei. Šie paziņojumi radīja plašu sabiedrības neapmierinātību, un ļoti īsā laikā tika savākti arī 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai par attālinātā darba saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs. Kāpēc Valsts kancelejas ieskatā jāpārskata attālinātā darba iespējas publiskajā pārvaldē un vai līdz šim attālināti strādājošie to izmantojuši ļaunprātīgi, kā uzlabot publiskā sektora darba efektivitāti un vai ir veikts funkciju audits, kā arī vai klātienes darba jautājumu varētu regulēt normatīvi, – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 12. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un nacionālo ziņu nodaļas žurnālists Raivis Spalvēns izjautāja Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.