Spried ar Delfi

Par apkures granulu deficītu

Ziema pārsteidza nesagatavotus – ar šādiem vārdiem šoreiz var raksturot situāciju nevis uz autoceļiem, bet apkures granulu tirdzniecībā. Šonedēļ gan medijus, gan sociālo tīklu platformas pāršalkušas ziņas, ka Latvijā izveidojies iztrūkums granulu tirgū, jo laicīgi nav veidoti produkcijas krājumi. Kādēļ šāda situācija ir izveidojusies? Kā un cik ātri to var atrisināt? Kāda situācija ir kaimiņvalstīs? Un kā granulu trūkums ietekmē šī produkta cenu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Biomasas asociācijas "LATbio" valdes priekšsēdētāju Didzi Paleju un Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi (ZZS).

Par rosinājumu ieviest obligātu mājokļu apdrošināšanu

Pēc gada sākumā notikušā gāzes sprādziena daudzdzīvokļu ēkā Torņkalnā aktualizēts jautājums, vai nebūtu nepieciešams ieviest obligātu mājokļa apdrošināšanu, lai vajadzības gadījumā ēkas ātrai atjaunošanai būtu nodrošināts finansiāls risinājums. Daži politiķi jau pauduši, ka šādu risinājumu neatbalsta, citi – ka ir vieta diskusijai un nepieciešami plašāki dati. Taču ko par to saka apdrošinātāji un īpašumu apsaimniekotāji? Kādi būtu ieguvumi no obligātas īpašuma apdrošināšanas un kādi būtu riski? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu un Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis" Vidzemes nodaļas vadītāju Paulu Leiti-Berģi.

Intervija ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore kopš 2001. gada ir Māra Lāce, kura valsts galvenajā mākslas muzejā ir strādājusi jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Aizvadītajā nedēļā viņa paziņoja, ka noslēgs darba gaitas muzeja vadītājas amatā un dosies pensijā. "Delfi TV" raidījuma "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā "Delfi" Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta ar muzeja ilggadējo vadītāju sarunājas par paveikto muzejā un situāciju Latvijas kultūrainavā šobrīd.

Par 1991. gada barikāžu aizstāvju 35. atceres gadadienu

Izšķiršanās laiks, līderības brīdis, sajūta, ka viss ir iespējams – šie ir tikai daži no vārdiem, ar kuriem cilvēki ir raksturojuši 1991. gada janvāra barikādes, kad tūkstošiem Latvijas neatkarības atbalstītāju nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Un tieši šā gada 20. janvārī visā valstī atzīmē 1991. gada barikāžu aizstāvju jau 35. atceres gadadienu. Kādas mācības no barikāžu laika esam ņēmuši vērā, bet kādas – palikušas vien vēstures grāmatās? Kā barikāžu aizstāvēšana saistāma ar Zemessardzes pirmsākumiem? Kā Krievijas karš Ukrainā liek mums raudzīties uz vēstures notikumiem, tostarp barikādēm? Vai šobrīd Latvijas tauta atsauktos un iesaistītos barikāžu veidošanā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar ģenerāli, bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi un vēsturnieku, skolotāju Valdi Klišānu.

Par dzemdes kakla vēža skrīninga un vakcinācijas veicināšanu

Janvāris starptautiski tiek atzīmēts kā dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, un arī šogad kampaņā "Apsteidz dzemdes kakla vēzi!" sievietes Latvijā tiek mudinātas veikt valsts apmaksātu skrīningu un vakcināciju pret šo saslimšanu. Lai gan Pasaules Veselības organizācija izvirzījusi mērķi izskaust šo slimību līdz 2030. gadam, tomēr Latvijas dati nav iepriecinoši – saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Eiropas Savienībā. Kādēļ dzemdes kakla vēža izplatība Latvijā ir lielāka nekā vidēji Eiropā? Kāda ir vakcinācijas aptvere pret cilvēka papilomas vīrusu? Un vai Latvijai izdosies izskaust saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi jau tuvāko četru gadu laikā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vecāko epidemioloģi Lindu Krauzi un onkoloģi, ķīmijterapeiti, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāju Aiju Geriņu.

Par darba dienu pārcelšanas lietderīgumu

Ja darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, valsts budžeta finansētajās iestādēs šo darba dienu nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Citām iestādēm un uzņēmumiem to nebūtu obligāti ievērot, taču lielākoties arī pārējie seko pārcelto darba dienu kalendāram, lai gan ne reizi vien ir norādījuši, ka šī prakse nav produktīva un valstij kopumā rada zaudējumus. Cik lietderīgi ir pārcelt darba dienas un kā šī prakse ietekmē valsts ekonomiku? Vai pieaug tādu uzņēmumu skaits, kuri no darba dienu pārcelšanas atsakās? Kāda ir citu valstu pieredze? Un vai vajadzētu pārskatīt svētku dienu skaitu Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu un domnīcas "Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts LaSER" (domnīca "LaSER") pētnieci Annemariju Apini.

Vai par dalību kartelī jānosaka kriminālatbildība

Plašas diskusijas raisījis Augstākās tiesas skaidrojums, kādēļ tā dēvētā būvniecības karteļa lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā un atcelts spriedums, ar kuru bija noraidīti būvnieku pieteikumi par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. Tostarp Ministru prezidente Evika Siliņa ir paziņojusi, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Vai spēkā esošie normatīvie akti ierobežo iespējas atklāt smagus konkurences pārkāpumus? Kas tajos jāmaina? Vai pašreizējie sodi par dalību kartelī ir pietiekami vai tomēr jānosaka kriminālatbildība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV).

Par patērētāju aizstāvju "melnajiem sarakstiem"

Nenotikuši ceļojumi, neatmaksāta nauda, neatbilstošas vai nepiegādātas preces – šie ir daži no iemesliem, kādēļ vairāki uzņēmumi nonākuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra "Melnajā sarakstā". Vai pietiek ar viena patērētāja pretenzijām, lai uzņēmums nokļūtu šajā sarakstā? Kāda ir uzņēmumu reakcija uz iekļūšanu tajā un vai tie cenšas "laboties"? Kuru nozaru komersantu "Melnajā sarakstā" ir visvairāk? Un vai sistēma, lai vērstos pret negodprātīgiem komersantiem, Latvijā ir patērētājiem ērta un saprotama? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktores vietnieci Intu Bēranti-Sukaruku un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes locekli Andreju Vanagu.

Par konfliktiem pasaulē un Latvijas interešu aizstāvēšanu

ASV pretrunīgi vērtētā operācija, nolaupot Venecuēlas prezidentu, un teritoriālās pretenzijas uz Grenlandi, kas šobrīd ir daļēji autonoma Dānijas teritorija, raisījusi satraukumu gan ASV sabiedroto, gan pretinieku vidū – šie notikumi papildinājuši dažādiem konfliktiem piesātināto globālo dienaskārtību, liekot uzdot jautājumus par starptautisko tiesību ievērošanu. Par to bažas paudusi arī Latvija, kas janvārī pirmo reizi kļuvusi par ANO Drošības Padomes nepastāvīgo locekli. Kā šā brīža svarīgākie notikumi pasaulē ietekmē Latviju un kādas ir mūsu valsts iespējas ietekmēt savu likteni laikā, kad globālajā arēnā neprognozējami pavērsieni kļuvuši par ikdienu? Par to diskutē "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā ar žurnālistu Ansi Īvānu. Raidījumā piedalās starptautisko tiesību eksperts, Latvijas Universitātes lektors Māris Lejnieks, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Elīna Vrobļevska, kā arī attālināti no Ņujorkas sarunā piedalīsies Latvijas vēstniece un pastāvīgā pārstāve ANO Sanita Pavļuta-Deslandes.

Kas jāmaina autoceļu lietošanas nodevas regulējumā

Aizvadītā gada decembra sākumā Saeima pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredzēja autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjetes palielināšanu. Tomēr pēc vairāku nozaru un iedzīvotāju paustā sašutuma un pat protesta akcijas pie Ministru kabineta Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs lēma neizsludināt šo likumu un atgrieza to Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija darbu pie tā sāks jau 14. janvārī. Kas likumā noteikti ir jāmaina? Kāpēc iepriekš sniegtie priekšlikumi nav ņemti vērā? Kāpēc likumprojekta izstrādātāji nav izvērtējuši grozījumu ietekmi? Un kādas izmaiņas likumā valsts nevar atļauties veikt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Ģirtu Dubkēviču ("Progresīvie") un Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektoru Artūru Bukontu.