Spried ar Delfi

Par "airBaltic" zaudējumiem un nepieciešamajiem ieguldījumiem

Aizvadītajā nedēļā Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" informēja, ka koncerns 2025. gadu noslēdzis ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem un apturēts iespējamais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO). Vienlaikus kompānijas vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā. Kā vērtējama "airBaltic" finansiālā situācija un kādi mērķi šim gadam izvirzīti? Cik drīz ir nepieciešami papildus ieguldījumi un kas notiks, ja to nebūs? Un kā aviokompānijas darbību ietekmēs Tuvo Austrumu konflikts un degvielas cenu kāpums? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 19. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Latvijas Radio žurnāliste Aiga Pelane iztaujāja "airBaltic" finanšu direktoru un un valdes locekli Vitoldu Jakovļevu.

Cik bīstami ir defekti tikko rekonstruētajā Mūkusalas promenādē

Vien dažas nedēļas pēc svinīgās atklāšanas sociālajos tīklos izplatīti vairāki video, kuros iedzīvotāji norāda uz nekvalitatīvi veiktiem darbiem Mūkusalas ielas promenādē. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) jau pavēstījis, ka nekvalitatīvi paveiktie darbi būvniekam būs jāpārstrādā un atbildīgajam departamentam uzdots fiksēt pilnīgi visus defektus, lai nekas netiktu palaists garām. Turklāt izskanējis, ka uzņēmējam jau pagājušajā gadā tika iesniegta pretenzija par atsevišķu darbu kvalitāti. Kādi un cik bīstami defekti konstatēti? Kam jāuzņemas atbildība par šādas kvalitātes darbu pieņemšanu? Un kas maksās par defektu novēršanu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas domes Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes vadītāju Mārtiņu Slimbahu un Rīgas domes deputātu Rūdolfu Brēmani (SV/AJ).

Kā attīstīsies karadarbība Tuvajos Austrumos

Izraēlas bruņotie spēki paziņojuši, ka triecieni Irānai turpināsies vēl vismaz trīs nedēļas, savukārt ASV prezidents Donalds Tramps nedēļas nogalē atklājis, ka, lai gan Irāna vēlas noslēgt vienošanos, viņš tagad to nevēlas darīt, "jo nosacījumi vēl nav pietiekami labi". Tikmēr visa pasaule jau izjūt karadarbības sekas, jo Hormuza šauruma blokādes dēļ ir strauji kāpušas naftas cenas. Kā attīstīsies karadarbība Tuvajos Austrumos? Kādi ir ASV un Izraēlas mērķi? Vai iespējama režīma maiņa Irānā? Un kā šis konflikts īstermiņā un ilgtermiņā ietekmēs ģeopolitisko situāciju? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Tomu Rātfelderu un analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes lektoru Mārtiņu Varguli.

Kā degvielas cenu kāpums ietekmēs sabiedrisko transportu

Vēl aizvadītajā nedēļā pasažieru pārvadātāji aicināja Satiksmes ministriju (SM) meklēt ātrus risinājumus Tuvo Austrumu konflikta radītajam degvielas cenu pieaugumam. Pārvadātāji pauda cerību, ka valsts nepieļaus situāciju, ka tās vilcināšanās dēļ nebūs iespēju iegādāties degvielu, kas varētu novest pie būtiska pārtraukuma pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā. Savukārt jau vakar, 12. martā, tika ziņots, ka straujo degvielas cenu kāpumu pārvadātājiem plānots kompensēt ar lielāku avansa maksājumu. Vai pārvadātājus piedāvātais risinājums apmierina un vai ar to pietiks? Vai pasažieriem nav jāsatraucas par atceltiem reisiem? Un vai degvielas cenu pieaugums rezultēsies biļešu cenu kāpumā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LLPA) prezidentu Ivo Ošenieku un SM valsts sekretāru Anduli Židkovu.

Vai Latvijā jāaizliedz "halal" kaušanas metode

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, aicinot aizliegt "halal" mājlopu kaušanas metodi. "Halal" kaušanas metode ir islāma ticībā noteikts rituāls dzīvnieku nokaušanai, taču iniciatīvas autori uzskata, ka "halal" metode vērtējama kā īpaši nežēlīga un tai nav nekāda praktiska vai zinātniska pamatojuma. Kādi ir argumenti par un pret "halal" kaušanas metodi? Kāds ir pieprasījums pēc "halal" produkcijas? Cik daudz Latvijā tā tiek izmantota? Un kāda ir citu Eiropas Savienības valstu prakse? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani un Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecāko eksperti Evitu Leitāni.

Par Venēcijas biennāli un Krievijas atgriešanos tajā

Izskanējis, ka vienlaikus ar 61. Venēcijas biennāles atklāšanu 2026. gada maijā, darbu atsāks arī Krievijas nacionālais paviljons. Tomēr šāds pavērsiens izpelnījies nosodījumu gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā, kā arī pausti aicinājumi Krievijas dalību biennālē nepieļaut. Kādas ir iespējas to panākt? Kāds ir mākslinieku viedoklis par Krievijas atgriešanu starptautiskajā kultūras arēnā? Vai kādas valstis apsver nepiedalīšanos šā gada Venēcijas biennālē? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktori, Latvijas paviljona Venēcijas biennālē komisāri Solvitu Kresi un Rīgas domes Kultūras komisijas priekšsēdētāju Dāvi Staltu (JV).

Par karadarbības Tuvajos Austrumos ietekmi uz degvielas un gāzes cenām

Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ ir gandrīz pilnībā slēgts Hormuza šaurums, caur kuru parasti tiek pārvadāti gandrīz 20 % pasaules jēlnaftas un aptuveni 20 % sašķidrinātās dabasgāzes. Līdz ar to vien nedēļas laikā biržās ir strauji kāpušas gan naftas, gan dabasgāzes cenas, kā arī pirmās konflikta atbalsis jūtamas jau Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Tiesa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis jau atzinis, ka tik straujš degvielas cenu kāpums raisa jautājumus. Vai straujais energoresursu cenu kāpums pasaulē un Latvijā ir pamatots? Cik liels naftas un gāzes cenu pieaugums vēl tiek prognozēts? Kā satricinājums energoresursu tirgū ietekmēs citas nozares un ar ko jārēķinās patērētājiem? Un kā uzraudzīt, lai uzņēmēji situāciju neizmanto kā attaisnojumu nepamatotai cenu celšanai? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar "Luminor bank" galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu un Konkurences padomes Tirgu uzraudzības un izpētes departamenta direktores vietnieci Ievu Dāboliņu.

Intervija ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri

Satversmes aizsardzības birojs 2025. gada darbības pārskatā atzinis, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Turklāt, lai gan Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Par kādiem Krievijas ilgtermiņa potenciālajiem plāniem ir runa un kādas pazīmes par tiem liecina? Vai sagaidāms, ka Krievijas īstenoto sabotāžas gadījumu skaits un dažādība pārskatāmā nākotnē vēl pieaugs? Vai un cik liela varētu būt naidīgu valstu interese par Latvijas Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas vadītājs Andris Kārkluvalks izjautā Satversmes aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.

Par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu VID

Arī šajā gadā liela daļa Latvijas iedzīvotāju ļoti gaidījuši 1. martu, lai steigtu iesniegt gada ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju jau līdz 2. marta rītam iesniegta jau aptuveni piektdaļa no vidēji visa gada laikā sniegtajām deklarācijām. Vai un kādas tehniskas aizķeršanās novērotas deklarāciju iesniegšanas pirmajās dienās? Kādas izmaiņas šogad jāņem vērā deklarāciju iesniedzējiem? Un kā vērtējama jaunās VID mobilās aplikācijas darbība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Janu Uzari un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāju Daci Ķirsi-Ķiršu.

Par gatavošanos Latvijā gaidāmajiem plūdiem

Latvijā šogad tiek prognozēti paaugstināti palu un plūdu riski, turklāt pat teritorijās, kur iepriekš tie nav bijuši raksturīgi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests arī rēķinās, ka palu dēļ var nākties glābt un evakuēt cilvēkus. Kurās vietās Latvijā palu un plūdu riski ir lielākie? Ko vēl var paspēt izdarīt, lai sagatavotos sliktākajiem scenārijiem? Vai pašvaldības un institūcijas būs gatavas pretplūdu pasākumu īstenošanai? Kurš un par ko būs atbildīgs? Un kādiem laika apstākļiem turpmākajās nedēļās jābūt, lai sliktākais scenārijs tomēr nepiepildītos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 3. janvārī žurnālists Andris Auzāns runā ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS) un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu.